Jaunumi no Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, aprīlis 2026
ES Tūrisma ministru sanāksme: Uzmanības centrā ilgtspējīga tūrisma stratēģija un tūrisma nākotne
Šogad Kiprā notikusī Eiropas Savienības neformālā tūrisma ministru sanāksme 16. un 17. aprīlī Nikosijā iezīmēja būtisku virzienu maiņu Eiropas tūrisma politikā, kur centrā bija pirmās Eiropas Savienības Ilgtspējīga tūrisma stratēģijas virzība un diskusijas par nozares nākotnes attīstību. Sanāksmē dalībvalstis apsprieda stratēģijas pamatprincipus, kas vēl tiek izstrādāti, un vienlaikus uzsvēra nepieciešamību stiprināt tūrisma mazos un vidējos uzņēmumus, kas veido viesnīcu, restorānu un tūrisma pakalpojumu pamatu visā Eiropā. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Šadris, un Latvijas pozīciju iepriekš bija atbalstījis Ministru kabinets, uzsverot gan nozares konkurētspējas, gan ilgtspējas līdzsvara nozīmi.
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka tūrisms joprojām ir viena no būtiskākajām Eiropas ekonomikas nozarēm, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātībā un reģionālajā attīstībā, taču vienlaikus tas saskaras ar pieaugošiem klimata, ģeopolitiskiem un strukturāliem izaicinājumiem. Eiropas Komisija plāno 2026. gadā virzīt pirmo Ilgtspējīga tūrisma stratēģiju, kas balstīsies uz četriem galvenajiem virzieniem – nelīdzsvarota tūrisma mazināšanu, ilgtspējīgas savienojamības veicināšanu, konkurētspējas stiprināšanu un globālās informētības uzlabošanu. Dalībvalstis sanāksmē diskutēja par to, kā šos virzienus ieviest praksē, kā arī par nepieciešamajiem krīzes pārvaldības mehānismiem, kas ļautu nozarei ātrāk reaģēt uz ekonomiskām un ģeopolitiskām pārmaiņām.
Īpaša uzmanība tika pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzsverot to lomu inovāciju ieviešanā, vietējās ekonomikas attīstībā un tūrisma piedāvājuma dažādošanā. Latvijas pozīcijā tika uzsvērts, ka nepieciešams mērķēts Eiropas Savienības atbalsts MVU, nodrošinot vienkāršotu piekļuvi finansējumam un investīcijām, lai uzņēmēji varētu īstenot zaļās un digitālās pārejas prasības bez nesamērīga administratīvā sloga. Kā norādīts Latvijas nostājā, “Latvijas nostāja paredz mērķētu ES atbalstu tūrisma nozarei, īpaši MVU, nodrošinot papildu finansējumu un vienkāršotu piekļuvi investīcijām, lai uzņēmēji spētu sasniegt zaļos un digitālos mērķus un izpildīt patērētāju tiesību aizsardzības prasības bez nesamērīga sloga.”
Tāpat sanāksmē tika uzsvērta nepieciešamība pēc vienotas datu metodoloģijas visā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu salīdzināmu un pamatotu politikas veidošanu, kā arī īpašs uzsvars tika likts uz reģioniem, kurus visvairāk ietekmē ģeopolitiskās krīzes, tostarp Baltijas valstīm, veicinot sezonalitātes mazināšanu, infrastruktūras attīstību un galamērķu konkurētspējas stiprināšanu. Diskusijās tika iekļauti arī jautājumi par digitalizāciju un zaļo pāreju kā neatņemamu tūrisma nozares attīstības sastāvdaļu, kā arī par elastīgāku pieeju krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem.
Kopumā sanāksme iezīmēja virzību uz strukturētāku, ilgtspējīgāku un datu balstītu Eiropas tūrisma attīstību, kur viesnīcu, restorānu un tūrisma uzņēmumu konkurētspēja nākotnē arvien vairāk būs atkarīga no spējas pielāgoties zaļās un digitālās transformācijas prasībām, efektīvi izmantot finansējuma iespējas un integrēt tehnoloģiskos risinājumus ikdienas darbībā. Tas nozarei nozīmē pāreju uz modeli, kur ilgtspēja, digitalizācija un ekonomiskā efektivitāte kļūst par vienotu attīstības pamatu, tieši ietekmējot gan uzņēmējdarbības vidi, gan pakalpojumu kvalitāti visā tūrisma sektorā.
Avots: em.gov.lv/lv
“Kā Grand Hotel Kempinski Riga savieno tehnoloģijas ar izcilu viesu pieredzi”
Intervijā piedalās:
Jevgenijs Krivorots
“Grand Hotel Kempinski Riga”
IT vadītājs
Kāda ir jūsu profesionālā pieredze viesmīlības jomā?
Mani sauc Jevgenijs Krivorots, un šajā skaistajā vietā es esmu IT vadītājs. Viesmīlības industrijā strādāju jau 19 gadus. Runājot par sevi, varu teikt, ka esmu tāds kā viesmīlības industrijā “izaudzis” IT speciālists, jo pirms 19 gadiem uzsāku savu darbu viesnīcā un uzreiz sapratu, ka tā ir brīnišķīga vide.
Kāpēc? Tāpēc, ka šeit IT cilvēkam ir pārstāvētas gandrīz visas jomas – telefoni, televīzija, datortīkli, datu drošība, likumdošana, dažādas tikšanās, darbs ar cilvēkiem. Šajā gadījumā IT speciālistam un viņa digitālo prasmju attīstībai tā ir kā lieliska ieejas biļete.
Tālāk, protams, nāk jautājums – ko un kā tu ar to visu darīsi un kā attīstīsi šīs iespējas.
Kā ir mainījusies viesmīlības nozare pēdējo gadu laikā?
Principā šo deviņpadsmit gadu laikā varu izcelt divus galvenos aspektus. Pirmais ir digitalizācija. Viss ir kļuvis vēl digitalizētāks – arvien vairāk parādās jauni risinājumi, kas padara mūsu ikdienu, administratīvos procesus, kā arī darbu ar viesiem un klientiem efektīvāku un ātrāku.
Cilvēki, kas ceļo, pirms naktsmītnes rezervēšanas vai došanās uz kādu vietu aktīvi izmanto sociālos tīklus – viņi lasa atsauksmes, pēta dažādus online (tiešsaistes) resursus. Tas nozīmē, ka klātbūtne publiskajā telpā un digitālajā vidē kļūst arvien svarīgāka. Tā noteikti ir viena no lielākajām pārmaiņām.
Otrs būtisks faktors ir pievienotā vērtība – vairs nepietiek tikai ar numuriņu, gultu, televizoru un brokastīm. Viesi sagaida vairāk – pieredzi, sajūtu, individuālu pieeju.
Tāpat zaļā domāšana un ilgtspējīgi risinājumi pēdējos gados ir kļuvuši arvien nozīmīgāki. Tas pat nav pārsteigums – tā ir loģiska attīstība. Gan cilvēki, gan nozares uzņēmumi pievērš tam arvien lielāku uzmanību. Arī klientiem un sadarbības partneriem tas ir svarīgs faktors – vai uzņēmumam ir ilgtspējīgas iniciatīvas un zaļā pieeja. Piemēram, mūsu gadījumā – EarthCheck sertifikāts.
Ja skatāmies praktiski, tas viss atspoguļojas arī finanšu rezultātos. Ir patīkami redzēt, ka ilgtspējas iniciatīvas ietekmē arī uzņēmuma rādītājus un kļūst ekonomiski izdevīgas. Protams, vēl ir liels ceļš ejams, bet jau šobrīd var redzēt, ka tas dod reālu rezultātu.
Kādas apmācības tiek īstenotas uzņēmuma IT departamenta speciālistiem, lai tās uzlabotu viesnīcas viesu pieredzi un sniegtu pievienotās vērtības sajūtu?
āsāk ar to, ka mēs patiesībā visiem darbiniekiem nodrošinām daudz un dažāda veida apmācības. Ir dažādas apmācību programmas un pielāgojumi departamentu līmenī. Nav arī noslēpums, ka mums ir speciāls amats, kas ar to strādā – training manager (apmācību vadītājs).
Varu teikt, ka, salīdzinot ar daudziem citiem zīmoliem, mēs šajā kontekstā tiešām darām ļoti daudz. Kā vienu no piemēriem varu minēt tā saukto orientation training (ievadapmācību). Kad cilvēks uzsāk darbu, vēl pirms darba sākuma jaunie darbinieki tiek uzaicināti uz divu dienu apmācībām, kur dažādi kolēģi prezentē uzņēmuma zīmolu, vadlīnijas, vēsturi un izcelsmi.
Šīs apmācības ir obligātas – visi darbinieki tās iziet. Protams, manā jomā būtiska loma ir arī datu drošības apmācībām un regulāriem atkārtotiem sertifikācijas treniņiem visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi ikdienā strādā ar datoru un digitālajām sistēmām vai nē. Šīs apmācības tiek īstenotas gan online (tiešsaistē), gan klātienē uzņēmumā.
Ir arī specifiskas programmas katram amatam, kā arī kopīgi obligātie treniņi. Savukārt IT personālam apmācības ir īpaši strukturētas – mūsu gada mērķos ir noteikts, ka darbiniekam gada laikā jāiziet vismaz divas apmācības. Vienai no tām jābūt saistītai ar specialitāti – IT jomu, bet otra var būt, piemēram, kā šogad – līderības attīstība.
Līdz ar to varu teikt, ka uzņēmuma zīmols rūpējas ne tikai par mūsu tehniskajām iemaņām, bet arī par soft skills (vispārējām jeb starppersonu prasmēm), kas ir ļoti svarīgas darbā ar kolēģiem un klientiem.
Eiropas Savienība 2026. gadā turpina īpaši uzsvērt cilvēkkapitāla nozīmi kā vienu no galvenajiem ekonomikas attīstības, konkurētspējas un inovāciju virzītājspēkiem. Dalībvalstis arvien vairāk saskaras ar darbaspēka un prasmju trūkumu stratēģiskās nozarēs, tādēļ būtiska kļūst mērķtiecīga investēšana izglītībā, profesionālajā apmācībā un cilvēku potenciāla attīstībā.
“Cilvēkkapitāls ir Eiropas lielākais resurss. Tā kā pastāvīgs darbaspēka un prasmju trūkums ietekmē stratēģiskās nozares — no veselības aprūpes līdz digitālajām tehnoloģijām —, šis ieteikums iezīmē izšķirošu soli mūsu konkurētspējas, noturības un sociālās kohēzijas stiprināšanā, efektīvāk ieguldot cilvēku zināšanās, prasmēs un potenciālā.”
— Marinos Moushouttas, Kipras Republikas darba ministrs
Avots: consilium.europa.eu
Kursa nosaukums: Komunikācijas prasmes
uzņēmējdarbībā
Pasniedzēja:
Aija Iesalniece
SIA “WIN partners”
Komunikācijas trenere
Kursā iekļautās tēmas:
- Kā strādāt ar klientiem, kas paliek arvien prasīgāki?
- Grūto klientu tipoloģija: kā atpazīt un komunicēt ar katru klienta tipu
- Metode EPIS (Emocijas, Punkts, Iespējas, Sadarbība)
- Profesionālie pamatprincipi komunikācijā, kas palīdz novērst konfliktsituācijas
- Uzņēmuma pieeja konfliktu risināšanā
- Pamatnostādnes un metodes sava emocionālā līdzsvara saglabāšanai
- Komunikācijas metodes
- Rakstiskā komunikācija
Darbinieku motivēšana piedalīties apmācībās
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/004
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: projekti@hotelpro.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.