Jaunumi no LVRA nodarbināto apmācību projekta, augusts 2023
UNESCO tīkls nodrošina mūžizglītības labās prakses piemēru apmaiņu Latvijā
UNESCO Mūžizglītības institūts izveidojis Globālās izglītības pilsētu tīklu, kurā darbojas ap 300 pilsētu no valstīm, kas pārstāv šo Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju, un par vienu no attīstības stratēģijas pamatiem izvirzījušas izglītību un mūžizglītības paplašināšanu ikvienam tās iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sociālā stāvokļa. No Latvijas šajā tīklā uzņemtas Valmiera, kas UNESCO Izglītības pilsētu tīkla dalībniece ir kopš 2016. gada, un Ventspils – kopš pērnā rudens. Šāda tīkla mērķis ir atbalstīt, izvērst un paātrināt mūžizglītības praksi pasaules kopienās.
Par vēlmi iekļauties starptautiskajā sadarbības tīklā stāsta Liene Pinne, Valmieras novada domes komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste: “UNESCO tīkla darbības lauki ir izglītība, kultūra, zinātne, ilgtspējība un citi, kas bija un ir joprojām saistoši arī Valmieras novada pašvaldībai”. Savukārt Ventspils Izglītības pārvaldes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kristians Jacevičs dalās pieredzē: “Motivācija iekļauties UNESCO Izglītības pilsētu tīklā radās, apzinoties lielo izglītības jomas nozīmi mūsu pilsētā un kā tā caurvij daudzas citas darbības jomas. Atbilstoši tam vēlējāmies gūt vēl papildu zināšanas un pieredzi no līdzīgām pilsētām pasaulē un, protams, arī dalīties savos sasniegumos. UNESCO ir liels zīmols pasaules mērogā, un esot šādā Izglītības pilsētu tīklā tiek celta arī pilsētas atpazīstamība”.
Galvenie priekšnoteikumi, lai pievienotos tīklam, ir pašvaldības līdzšinējā labā prakse mūžizglītības veicināšanā un arī tālākās ieceres izglītības jomā, un kvalitātes prasības ir augstas. Kaut arī šīs pilsētas visā pasaulē piedāvā dažādas izglītības iespējas atbilstoši vietējai kultūrai, tomēr tām ir vairāki kopīgi elementi: izglītības stratēģijas izstrāde, plānošana, progresa uzraudzība, finansējuma nodrošinājums.
Avots: https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/latvija-unesco-izglitibas-pilsetu-tikla
Zināšanām, pieredzei, kompetencei ir izšķiroša loma krīzes pārvarēšanā un uzņēmuma izaugsmē
Intervijā piedalās:
Linda Medne
Viesnīcu un restorānu mācību centrs
direktore
Kāda ir Jūsu pieredze viesmīlības industrijā?
No 1992.gada līdz šī gada aprīlim biju docētāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, pasniedzot Viesnīcu un ēdināšanas uzņēmējdarbības studentiem profilējošos studiju kursus: Viesnīcu un ēdināšanas vadība, Stratēģiskā vadība, Biznesa plānošana.
Gadu biju Mežotnes pils direktora vietniece ēdināšanas jomā, līdz Mežotnes pili slēdza rekonstrukcijai, un sapratu, ka man tuvāka joma ir izglītība un apmācības. 2002.gadā atvēru Viesnīcu un restorānu mācību centru (VRMC), tas 20 gadu garumā nodrošinājis dažāda veida praktiskās un teorētiskās apmācības viesmīlības nozarē iesaistītajiem. VRMC tikuši realizēti daudz projektu, tai skaitā Leonardo da Vinči, Erasmus, ES struktūrfondu projekti, izstrādātas mācību programmas, metodiskie materiāli un grāmatas nozarē nodarbinātajiem.
Mana pamatizglītība ir pārtikas inženieris/tehnologs, tādēļ līdztekus jau minētajām aktivitātēm, sadarbībā ar arhitektu birojiem izstrādāju ēdināšanas zonu tehnoloģiskos projektus. Būtiskākie, ko varu minēt, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Zaķusalas televīzijas torņa, Dzintaru koncertzāles, Kolonna viesnīcas tīkla ēdināšanas zonu projekti.
Cik liela nozīme ir apmācībām viesmīlības industrijā?
Viesmīlības nozarē noteicošais faktors gala rezultāta sasniegšanai ir personāls. Personāls ir starpnieks starp viesmīlības produktu un viesi. Viesu uzņemšanas dienesta darbinieki – viesmīļi, bārmeņi – ir tie, kas pārdod viesiem produktu. Lai cik kvalitatīvu ēdienu pagatavotu pavārs, ja viesmīlis to pasniegs neieinteresēti
un nelaipni, viesis nejutīsies gandarīts, un otrādi – produkta defektus var novērst apkalpojošā personāla profesionāla rīcība. Tieši no personāla prasmēm, zināšanām, pieredzes un motivācijas vislielākā mērā ir atkarīga profesionāla produkta pārdošana visos tā posmos – no rezervēšanas līdz norēķināšanās brīdim. Šajos gados ir uzkrājušies daudz kuriozu, smieklīgu, skumju un sāpīgu piemēru.
Reiz tiku pieaicināta kā eksperts novērtēt Ventspils ēdināšanas uzņēmumus. Ierados pārdomātā, gaumīgi iekārtotā restorānā Ventspils vecpilsētas sirdī, nebūt ne apmeklētāju pārpildītākajā brīdī, viesmīle atnesa ēdienkarti un paziņoja, ka ēdiens jāgaida vismaz 45 minūtes. Saskumu, tomēr teicu, ka gaidīšu. Ēdienkartē
izvēlējos zivi un jautāju, kādu vīnu viņa man ieteiktu pie izvēlētā ēdiena. Viesmīle, jauna meitene, sašutusi uz mani palūkojās un noburkšķēja: “Es vispār vīnu nelietoju”, pasniedzot man vīnu karti ar vismaz 30 vīniem.
Cits piemērs – 4 zvaigžņu viesnīcas vadība nolēma uzlabot zināšanas viesmīļiem un lūdza mūs novērtēt viesu prasmes. Nosūtījām profesionāli kā nezināmo viesi uz restorānu, lai pirms apmācību programmas notestētu viesmīļu zināšanas. Diemžēl restorānā vasaras sezonā bija pieņemti darbā studenti bez zināšanām, kad viesmīle atnesa viesa izvēlēto vīna pudeli, tā lūdza, lai mūsu eksperts pats to atver.
Personāls ir uzņēmuma panākumu atslēga, bet, neapzinoties personāla lomu uzņēmumā, var sekot neveiksmes. Katrs no personāla, kura pienākums ir pārdot pakalpojumu, un kurš nav kompetents, rada zaudējumu uzņēmumam. Darbinieks, kas neorientējas ēdienu un dzērienu kartē, nepārzina produktus, nav motivēts, ir drīzāk kaitniecisks, ne uzņēmuma izaugsmi veicinošs.
Kādas prasmes un kompetences pašreiz ir svarīgākās?
Viesmīlības nozare, līdztekus citām ražošanas un servisa jomām, ir pakļauta straujai jaunu tehnoloģiju un inovāciju ienākšanai, ļoti svarīga panākumu atslēga ir profesionāls un zinošs darbinieks, tomēr, kā liecina statistika, viesmīlības jomā vērojama viena no biežākajām darbaspēka izmaiņām. Tas skaidrojams ar viesmīlības nozarē nodarbināto vecumu – liels īpatsvars nodarbināto ir jaunieši, studenti, kuri nozarē meklē pagaidu darbu līdz studiju beigšanai, patstāvīgas darba vietas atrašanai. Tādejādi viesmīlības nozare pakļauta nemitīgām darbaspēka izmaiņām vairāk kā citas industrijas. Papildu inovāciju un jaunu tehnoloģiju, risinājumu apguvei, arvien aktuālas ir apmācības apkalpošanas, tehnoloģiju, servisa un viesmīlības pamatos.
Ekonomiskā situācija viesmīlības uzņēmumiem šobrīd ir neapskaužama, to ietekmē energoresursu, komunālo maksājumu, aizdevuma procentu likmju pieaugums no vienas puses, iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās no otras puses, kā arī darbaspēka deficīts. Ir skaidrs, ka ar lieliskām idejām un entuziasmu nepietiks. Izdzīvos uzņēmumi, kas rēķinās, plānos, kalkulēs. Izpratne par izmaksu – ieņēmumu budžetēšanu, plānošanu, marketingu ir pamatu pamats krīzes vadībā.
Šobrīd mani nepamet sajūta, ka liela daļa mazo/mikro ēdināšanas uzņēmumu izvēlās vienkāršāko, diemžēl bieži vien nepareizāko risinājumu, mehāniski ceļot cenas pakalpojumiem. Šādā veidā bieži panākot pretēju efektu – samazinās viesu skaits un iegādātā pakalpojuma apjoms. Iespējams, ja alus maksātu
3,50 eiro, viesis izdzertu 2 kausus, bet, ja tas izmaksātu 4,5-5 eiro, atļautos tikai vienu kausu, un nākamo reizi vairs neatnāktu nemaz. Šovasar vairākkārt nācās pabūt Jēkabpils pusē. Patiešām tur ir gaumīgi un skaisti krodziņi un kafejnīcas, garšīgs ēdiens, laipna apkalpošana, bet cenas diemžēl neatpaliek no Rīgas
cenām. Diviem cilvēkiem otrais ēdiens un kauss alus – 40 eiro. Un krodziņš ir tukšs – pusdienlaikā no 20 galdiņiem āra terasē aizņemti divi. Arī porcijas ir milzīgas, un man jāskaidro viesmīlim, ka atstāju ēdienu, ne tādēļ, ka tas būtu negaršīgs, bet porcija nav pievarama. Latvijā maz izmanto, piemēram, Spānijā tik ierasto porcionēšanu pa ēdiena sastāvdaļām, kad viesiem savā starpā ir iespēja dalīties ar ēdieniem.
Esmu novērojusi, ka dažkārt uzņēmumi spītīgi neieklausās, ko vēlas patērētājs, sakot, ka zina labāk. Piemēram, Pārdaugavā ir jauka konditoreja, kurā piedāvā arī salātus un zupas, bet maizi pie zupas iegādāties nevar. Esmu jautājusi viesmīlei, kādēļ uzņēmumā, kur paši cep maizi, nav iespējams iegādāties maizes šķēli. Atbilde bija: “Jā, mums daudzi prasa, bet tāda mums politika, pērciet klāt siera-gaļas karstmaizi”, mikroviļņu krāsnī uzsildītu. Ir dažādi pārdošanas veicināšanas pasākumi, bet pilnīgi noteikti šis nebūs veiksmīgākais piemērs, tādēļ dažkārt, skats no malas ļauj vieglāk uzņēmējam ieraudzīt trūkumus un mācīties no citu kļūdām, lai savas nav jāpieļauj.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Lai sastādītu apmācību programmu uzņēmumā, svarīgi ir identificēt vājās vietas. To var veikt pārrunās ar vadību un darbiniekiem, izpētot atsauksmes vai veicot nezināmā viesa apmeklējumu uzņēmumā. No pieredzes vadoties, visbiežāk uzņēmuma vadība jau ir apzinājusi vājos posmus, identificējusi problēmas un efektīvāk vienmēr ir apmācību programmu izstrādāt saskaņā ar esošo situāciju, piemērojot tās konkrētajiem darbiniekiem.
Arī uzņēmumos, kuros notiek iekšējā apmācība un darbojas zināšanu un pieredzes nodošana ar mentoriem, laiku pa laikam jaunu ideju iegūšanai un zināšanu papildināšanai būtu jāapmeklē atvērtie semināri, jāuzaicina speciālisti no malas vai jādodas pieredzes apmaiņas braucienos. Uzņēmēja nodrošinātās apmācības
ir ne tikai iespēja uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pārdošanas apjomu, bet arī lieliska motivācija un novērtējums personālam.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt industriju drīzumā?
Piekrītu, ka PVN likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem varētu situāciju uzlabot, lielā daļā Eiropas Savienības valstu ēdināšanas pakalpojumiem PVN likme ir samazināta. Pēdējā laikā man daudz nācies pabūt Spānijā, tādēļ turpmākie valsts atbalsta pasākumu piemēri būs no Spānijas.
Spānijā vietējās izcelsmes produktiem ir samazinātas PVN likmes, bet vietējās izcelsmes pamatproduktiem vispār netiek piemērots PVN, piemēram, vietējā ražojuma sieriem, maizei, pienam, olām, augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem, kartupeļiem, graudaugu produktiem ir 0% PVN.
Spānijā arī izmitināšanas uzņēmumiem klusajā sezonā iespējams saņemt valsts atbalstu. Valstī darbojas pensionāru ceļojumu programma ”Imserso (Instituto de Majores y Servicios Sociales”, kas nodrošina iespēju pensionāriem klusajā sezonā ceļot Spānijas iekšienē ar valsts līdzfinansējumu 20% pie nosacījuma, ka cena,
ko viesnīca piedāvā par personu dienā ar trīsreizēju ēdināšanu, iekļaujot ūdeni un vīnu, nepārsniedz 30 eiro. Viesnīcas gan norāda, ka liela peļņa ar šādu pārdošanas cenu nav iespējama, bet tā ir iespēja neaizvērt viesnīcu, saglabāt darbiniekus klusajā sezonā un samaksāt tekošos rēķinus. 2022./2023. gada nesezonā valsts piešķīrusi ceļojumiem 886 269 kuponus, viena kupona vērtība ir 210-290 eiro (transports + izmitināšana 7-10 dienu garumā ar pilnu pansiju). No šīs summas 80% sedz pats ceļotājs, 20% – valsts. Šī programma darbojas visā Spānijā, bet papildu šai vēl atsevišķos apgabalos pašvaldībām ir savas atbalsta
programmas.
Rīgā tūristiem ir problēmas ar auto novietošanu, viesnīcas norāda, ka nereti viesiem par auto novietošanu jāsamaksā diennaktī teju vai otra viesnīcas cena. Rīgas Domei būtu jālūkojas tālredzīgāk un jārod kompromisa risinājums ar viesnīcām. Tāpat Jūrmalas caurlaides cenas celšana noteikti nebūs tūristu piesaisti
veicinošs solis.
Pašvaldības, kas ļoti daudz varētu darīt, lai atbalstītu viesmīlības uzņēmumus, diemžēl nereti rīkojas pilnīgi pretēji. To varējām redzēt Dziesmusvētkos, kur nomas maksas par tirdzniecības vietu bija tik kosmiskas, ka, lai ēdinātājs tās atpelnītu, par desiņām un kāpostiem bija jāmaksā 25 eiro. Tāpat nupat apmeklēju Opermūzikas svētkus Siguldā, kur 100 ml vīna plastmasas glāzē maksāja 7 eiro. Man nav informācijas par nomas maksu, bet pieļauju, ka uzņēmējs arī šeit bija “iedzīts stūrī”. Pašvaldībai būtu jārīko iepirkumi par iespēju tirgoties šādos svētkos, no vienas puses piedāvājot bezmaksas vai pazeminātu cenu par nomu, no otras puses – iespējas tirgoties saņemtu uzņēmēji, kas piedāvā zemāko cenas-kvalitātes balansu.
Kā Jūs redzat apmācību industriju apkalpošanā nākamajos 5-10 gados?
Nedomāju, ka turpmākajos gados varētu gaidīt kādas izmaiņas apmācību jomā viesmīlības sektorā. Kvalitatīvs produkts un profesionāls serviss ir un būs pieprasīts un novērtēts no viesu puses. Kovida krīze, Ukrainas karš, kā arī tai sekojošā inflācija daudziem uzņēmumiem ir likuši pārskatīt un mainīt produktu
sortimentu, pārorientēties uz citām mērķa grupām, optimizēt izmaksu pozīcijas, kāpināt ražošanas efektivitāti. Es nešaubos, ka zināšanām, pieredzei, kompetencei ir izšķiroša loma krīzes pārvarēšanā un uzņēmuma izaugsmē.
Daži no projekta ietvaros komersantiem pieejamajiem kursiem
SIA “LEILANDS UN PUTNlS”
Piedāvā:
- Produktīva operāciju pārvaldība ražošanā
- Taupīga ražošana. Vadības teorija un prakse
- LEAN & 6 Sigma, efektīva kombinācija
SIA “Viesmīlības skola”
Piedāvā:
- Efektīvas komunikācijas ietekme uzņēmuma efektivitātes veicināšanā.
- Veiksmīga komanda kā uzņēmuma attīstības un efektivitātes celšanas instruments.
- Veiksmīga pārmaiņu vadība uz inovācijām vērstos uzņēmumos.
Biedrība “Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ” turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija” (LVRA) turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu “Tūrisma un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un nodarbināto produktivitātes apmācību projekts” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/010), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
- Lielajiem komersantiem: 30-50%
- Vidējiem komersantiem: 60%
- Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 699 715, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 896 282. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1874 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 2 343 285, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 1 200 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 35 komersantus un 1750 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu projekti@hotelpro.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
Kontaktinformācija: projekti@hotelpro.lv
Lejuplādēt PDF