Jaunumi no LVRA digitālo prasmju apmācību projekta, janvāris 2025


Konference DIGI SPĒKS: digitālo prasmju attīstība tūrisma nozarē

Pērn decembrī Kuldīgā norisinājās apjomīga konference DIGI SPĒKS. Tā sniedza praktisku ieskatu digitālo prasmju attīstībā tūrisma nozares uzņēmējdarbībā, kuru vienlaikus papildināja IKT, kokrūpniecības, vieglās rūpniecības un būvniecības nozaru pārstāvji, tostarp uzņēmēji, eksperti, nozaru līderi un citi interesenti. Konferences galvenais rīkotājs bija Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.

Konferences laikā uzņēmumu pārstāvji un nozaru eksperti dalījās ar pieredzes un veiksmes stāstiem par rezultātu sasniegšanu, pateicoties digitālo prasmju izmantošanai. Tāpat tā bija iespēja dibināt jaunus kontaktus, veidot sadarbības un satikt daudz iedvesmojošu cilvēku vienuviet. Pasākuma laikā prezentācijas par digitalizāciju bija sagatavojuši: Gvido Grīnbergs no Nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, Pauls Siliņš no RigaTechGirls, Kaspars Rožkalns no SIA “UPB Nams”, Jurģis Kalniņš no SIA „Rietumu būvvadība”, Marija Gordina no MG Digital Fashion Studio, Aleksandrs Bobrovs no SIA “Trempel”, Olavs Rāciņš no Delulu Solutions, Antra Meike no SIA “Hotel Virkas muiža”, Sintija Pusaudze no Liepājas Tūrisma informācijas biroja, Edgars Makarovs no SIA “Kurekss”, Sandis Fogelmanis no SIA “Stiga RM”, Kristaps Freimanis no SIA “TestDevLab” un Agate Ambulte no Digitālo inovāciju parka.

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore konferences dalībniekus informēja par pieejamo finansiālo atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, apmācību kursiem un iespējām saņemt finansējumu no ES atbalsta programmām. Galvenais secinājums – digitālās prasmes vairs nav tikai nākotnes nepieciešamība, bet gan šodienas realitāte. Mūsdienu uzņēmumu konkurētspēja un efektivitāte ir tieši atkarīga no spējām pielāgoties digitālajai videi. Digitalizācija ir nepārtraukts process, kas prasa elastību, zinātkāri un gatavību mācīties.

Avots: vatp.lv


Apvienojot savas tradīcijas ar informācijas tehnoloģijām, viesmīlības nozare Latvijā var kļūt ar paraugu Eiropā un pasaulē

Intervijā piedalās:

Andris Noreiķis
Latvijas Bārmeņu Federācija
Viceprezidents

Kāda ir Latvijas Bārmeņu Federācijas pieredze viesmīlības nozarē?

Es esmu Andris Noreiķis, esmu Latvijas Bārmeņu Federācijas viceprezidents, kā arī viens no dibinātājiem. Latvijas Bārmeņu Federācijas pieredze nozarē sasniedz 15 gadus, viesnīcu un restorānu nozarē mūsu galvenā misija ir celt nozares prestižu, kā arī attīstīt profesionālās zināšanas un gan klasiskās, gan mūsdienīgās prasmes nozares darbiniekiem. Mēs regulāri rīkojam dažādas bārmeņu apmācības, seminārus, konkursus un meistarklases, kam pieaicinām gan Latvijas, gan starptautiskos ekspertus. Esam uzticams partneris restorānu un viesnīcu nozarē, palīdzam ieviest jaunas inovācijas un celt pakalpojumu kvalitāti.

Kāpēc viesmīlības nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?

Viesmīlības nozare ir ļoti dinamiska, jo mainās globālās tendences, attīstās tehnoloģijas, mainās klientu vēlmes, tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju, darbiniekiem ir jāattīsta profesionālās zināšanas un prasmes, jo tās palīdz gan darba motivācijai, gan paaugstina apkalpošanas kvalitāti, kā arī uzlabo uzņēmuma tēlu.

Kādas kompetences ir svarīgākās vadības līmenī?

Vadības līmenī ir ļoti daudz prasmju, kuras ir jāattīsta. Viena no tām ir komandas vadība jeb līderība, jo ir jāmāk efektīvi sarunāties ar personālu, risināt konfliktsituācijas, motivēt darbiniekus un attīstīt viņu prasmes. Svarīga arī finanšu un stratēģiskā domāšana, datu analīze, budžeta pārvaldība, risku pārvaldība, kā arī pielāgošanās spējas un zināšanas inovāciju ieviešanā. Ne mazāk svarīga ir ilgtspējība, jo mūsdienās viesi izvēlas ilgtspējīgus uzņēmumus, kas ievieš IT, jo tās palīdz gan videi, samazinot atkritumus, gan uzlabo uzņēmuma darbības kvalitāti.

Kā tiek ieviestas informācijas tehnoloģijas un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?

Apgūt informācijas tehnoloģijas ir ļoti svarīgi, jo tās uzlabo konkurētspēju, sniedz iespēju attīstīt uzņēmumu. Tiek ieviestas, piemēram, automatizētas rezervācijas sistēmas, kuras ļauj cilvēkiem ar savām viedierīcēm rezervēt gan viesnīcas numuriņus, gan ēdienus restorānos. Virtuālie ‘chatbot’ palīdz 24/7 atbildēt uz dažādiem viesu jautājumiem tiešsaistē. Klientu attīstības pārvaldības sistēmas piedāvā viesiem personalizētus pakalpojumus. Ir digitālās ēdienkartes, kas ir integrētas ar dažādiem maksājumu veidiem. Automatizētas noliktavas sistēmas veicina precīzu preču uzskaiti un loģistiku.

Kāds ir Jūsu redzējums par viesmīlības nozares attīstību nākotnē?

Viesmīlības nozari nākotnē, man šķiet, visvairāk ietekmēs globalizācija un digitalizācija. Varu teikt, ka ļoti svarīga būs ilgtspējība, jo klienti un viesi arvien vairāk izvēlas uzņēmumus, kuri ir atbildīgi pret vidi un seko līdzi energoefektivitātei. Svarīga ir arī personalizācija, jo mākslīgā intelekta tehnoloģijas palīdzēs izveidot personalizētus piedāvājumus viesiem atbilstoši viņu prasībām un paradumiem. Piemēram, ja viesis vēlēsies pasūtīt viesnīcas numuru, būs iespēja izvēlēties arī interjeru, noskaņojumu telpās. Attīstīsies arī dažādi hibrīdmodeļi, piemēram, veikali tiešsaistē, kuros viesnīcas varēs pārdot savu veļu, kosmētiku, aromātus, restorāni varēs piedāvāt sezonālos ēdienu komplektus. Būs aktuāli hibrīda pasākumi, piemēram, semināri, kulinārijas festivāli, kuros cilvēki varēs izvēlēties piedalīties fiziski vai tiešsaistē. Arī ēdiena gatavošanas meistarklases vai vīna degustēšanas var tikt novadītas tiešsaistē. Virtuālie restorāni, kas nevēlas daudz ieguldīt fiziskās telpās, piedāvās ēdienus caur tiešsaistes platformām. Tas ir labs veids, kā pārbaudīt, vai restorāna ēdieni ir pieprasīti, un tad pieņemt lēmumu, vai ir vērts telpās ieguldīt finanses.

Nākotnē ir svarīgi ieguldīt spēkus darbinieku attīstībā, apmācībās un prasmju pilnveidošanā, un arī jaunajās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā, blokķēdēs un decentralizētajās datu bāzēs, lai palielinātu drošību gan pasūtījumiem, gan maksājumu veidiem.

Līdz ar inovatīvo tehnoloģiju ieviešanu darbiniekiem būs vairāk laika, ko veltīt viesu apkalpošanai un radošumam. Manuprāt, Latvijas viesmīlības nozare var kļūt ar paraugu Eiropā un pasaulē, ja spēsim savas tradīcijas apvienot ar informācijas tehnoloģijām.


Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas darba grupas eksperts Anatoly Subocs uzsver: “Digitalizācija ir galvenais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, veicinot konkurētspēju, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību. Ar ES atbalstu Latvija investē digitālo prasmju attīstībā un uzņēmumu digitālajā transformācijā, izveidojot Digitālās inovācijas centrus un nodrošinot apmācības iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”

Avots: vatp.lv


Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem

“Mūsdienīgi projektēšanas un produktu izstrādes digitālie risinājumi”

PASNIEDZĒJS:

Vladimirs Kuzmins

APMĀCĪBU KURSA SATURS:

  • Projektēšanas un produktu izstrādes digitālie risinājumu veidi, piemēri un piegādātāji;
  • Projektēšanas un produktu izstrādes problēmu, brieduma un prioritāšu izvērtēšana;
  • Projektēšanas un produktu izstrādes procesa/u uzbūve un darbināšana;
  • Projektēšanas un produktu izstrādes procesa/u ieviešana, iekļaujoties uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā un operatīvajā vadībā;
  • Cilvēkfaktora ņemšana vērā, iesaistīto pušu vadība, projektēšanā un produktu izstrādē;
  • Projektēšanas un produktu izstrādes digitālie risinājumu darbības pamati, sarežģītības un iespēju piemērotības izvērtēšana konkrētām vajadzībām, kā izvēlēties atbilstošāko.

Digitālais mārketings

LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA

Piedāvā apmācību projektu
“Tūrisma un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu projekti@hotelpro.lv

Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.

Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Lejuplādēt PDF