Atkārtoti aicina piemērot samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā

Atkārtoti aicina sekot citu ES valstu piemēram un piemērot samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija (LVRA) vērsusies pie finanšu ministra Arvila Ašeradena un, informējot arī Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, atkārtoti lūdz sadzirdēt nozares palīgā saucienus un aicina, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, iekļaut priekšlikumu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Šodien, 3.augustā LRB un LVRA ir nosūtījusi vēstuli finanšu ministram A.Ašeradenam, informējot par to arī Ministru prezidentu A.K.Kariņu un ekonomikas ministri I.Indriksoni, kurā apkopota informācija par situāciju nozarē un riskiem ēdināšanas pakalpojumu nozares iznīkšanai Latvijā. Nozares asociācijas norāda uz šobrīd galēji nepieciešamo risinājumu sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un piemērot ēdināšanas pakalpojumiem samazinātu PVN procentu likmi.

“ Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei COVID-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz 31.12.2023. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par ~60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē”, norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Kaut arī šobrīd ēdināšanas nozares apgrozījums ir sasniedzis aptuveni pirms COVID-19 pandēmijas līmeni, taču tikpat būtiski un vēl daudz vairāk ir augušas energoresursu un pārtikas produktu cenas, kas nozīmē, ka nozare ar tās pieaugošo apgrozījumu nav spējīga nosegt augošās izmaksas un līdz ar to tiek būtiski ietekmēta uzņēmumu spēja veikt investīcijas pakalpojumu attīstībā vai arī izmaksāt atbilstoši inflācijai pienācīgu darbinieku atalgojumu. Šī iemesla dēļ nozare darba tirgū ir nekonkurētspējīga salīdzinot ar citām nozarēm un tāpat iepaliek pakalpojumu ziņā pret kaimiņvalstīm.

“ Latvija šobrīd vislēnāk no visām Eiropas Savienības valstīm atgūst ārvalstu viesu pirmspandēmijas līmeni. Kā zināms, ārvalstu tūristi dod būtisku pienesumu sabiedriskās ēdināšanas nozarē un līdz ar to saistībā ar tūrisma nozares lēnu atgūšanos cieš arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, “ situāciju skaidro Andris Kalniņš, Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kā zināms, šobrīd finanšu ministrijā noris aktīvs darbs pie nākamā gada budžeta gatavošanas un priekšlikumu par PVN likmes samazinājumu uz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, atbalstot nozari, ir iesniegusi Ekonomikas ministrija.