Jaunumi no Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, novembris 2025
Eiropas standarti dabas tūrismā – Gaujas Nacionālais parks saņem nozīmīgu EUROPARC sertifikātu
No šā gada novembra Gaujas Nacionālais parks (GNP) ieguvis Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikātu, ko pasniedz Eiropā lielākā dabas aizsargājamo teritoriju organizācija – EUROPARC federācija. Balva tika pasniegta Briselē, Eiropas Parlamentā, un tā apliecina GNP kā ilgtspējīga tūrisma galamērķi Eiropā. Sertifikāts sniedz vietējiem uzņēmējiem iespēju piesaistīt jaunus klientus un veidot starptautiskas partnerības, kā arī veicina sadarbību ar citiem Eiropas dabas aizsargājamiem reģioniem.
Sertifikātu saņēma Dabas aizsardzības pārvalde un GNP tūrisma biedrība “Enter Gauja”, kas ciešā sadarbībā apņemas turpināt veicināt tūrismu, līdzsvarojot dabas aizsardzības mērķus ar vietējās sabiedrības un ekonomikas attīstības interesēm. Svinīgajā ceremonijā pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina pauda: “Esam pagodināti saņemt šo sertifikātu, kas apliecina, ka ilgtspējīgs tūrisms nav tikai jēdziens, bet mūsu attieksme pret dabu, cilvēkiem un vietu, kur dzīvojam un strādājam. Gaujas Nacionālais parks ir lielākais Latvijas nacionālais parks un viens no ievērojamākajiem dabas tūrisma galamērķiem. Sadarbība ar biedrību Enter Gauja nodrošina stabilu pamatu tā ilgtspējīgai attīstībai arī nākotnē.”
Savukārt biedrības Enter Gauja Mārketinga un komunikācijas speciāliste Kristīne Luca balvas saņemšanas brīdī uzsvēra: “EUROPARC hartu izmantosim ilgtspējīga tūrisma attīstīšanas labo prakšu izzināšanai un adaptēšanai. Turpināsim veidot jaunas, profesionālas sadarbības ar citām Eiropas dabas aizsargājamām teritorijām. Izsakām pateicību ikvienam, kurš ir iesaistīts ilgtspējīga tūrisma attīstībā Gaujas Nacionālajā parkā – tūrisma uzņēmējiem, iedzīvotājiem, pārvaldei, augstskolai, pašvaldībām un kolēģiem.”
Šogad ceremonijā par apņemšanos veicināt ilgtspējīgu tūrismu tika godinātas 24 Eiropas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Sešas teritorijas, tostarp GNP, hartas sertifikātu saņēma pirmo reizi, bet 18 – atkārtoti. Šādu sertifikātu ir saņēmušas kopumā 93 teritorijas 13 Eiropas valstīs. Daudzas no tām pie šī sasnieguma strādājušas vairākus gadus, apliecinot ilgtermiņa apņemšanos īstenot atbildīga tūrisma praksi. Latvijā līdz šim hartas sertifikātu saņēmis un vairākkārt veiksmīgi to atjaunojis tikai Ķemeru Nacionālais parks.
Gaujas Nacionālais parks, dibināts 1973. gadā, ir lielākais un vecākais Latvijas nacionālais parks, kas nodrošina gan dabas aizsardzību, gan rekreācijas iespējas. Tā spēcīgais tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniedzēju tīkls ļauj apmeklētājiem saņemt kvalitatīvu un daudzveidīgu pieredzi. Sertifikāts nostiprina GNP kā atbildīga un kvalitatīva tūrisma galamērķa tēlu, veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu tūrisma attīstību Latvijā.
Šis sasniegums ir arī iedvesma citām Latvijas un Eiropas dabas teritorijām, apliecinot, ka atbildīgs tūrisms un vietējo kopienu labklājība var iet roku rokā ar dabas saglabāšanu. Ilgtspējīga tūrisma attīstība GNP turpinās stiprināt vietējo uzņēmējdarbību, veicināt starptautisku sadarbību un nodrošināt nākamajām paaudzēm iespēju baudīt šo unikālo dabas mantojumu.
Avots: valmierasnovads.lv
“No klases līdz Michelin līmenim – izglītības spēks Latvijas gastronomijā”
Intervijā piedalās:
Inese Bedeice
VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums
Pasniedzēja
Kā jūs raksturotu VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma lomu Latvijas ēdināšanas un viesmīlības nozarē?
Mūsu skolas loma viesmīlības un ēdināšanas nozarē ir patiešām ļoti būtiska, jo tieši šajās profesijās darba tirgū ir izteikts un stabils pieprasījums. Uzņēmumi regulāri jau prakses laikā lūdz no mūsu tehnikuma labākos un centīgākos audzēkņus, jo redz viņos potenciālu kļūt par kvalitatīviem darbiniekiem.
Ēdināšanas un viesmīlības profesijas ir sabiedrībai nepieciešamas vienmēr – pavāri, konditori, maiznieki, viesmīlības servisa speciālisti ir amati, kas kalpo nozarei ik dienas un būs vajadzīgi arī nākotnē. Tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt profesionālu, mūsdienīgu un praktiski orientētu izglītību, kas palīdz jauniešiem kļūt par uzticamiem nozares profesionāļiem.
Kā jūs vērtējat ēdināšanas un viesmīlības nozares attīstību pēdējo gadu laikā Latvijā?
Pavāra darbs, manuprāt, vienmēr būs aktuāls. Cilvēki vienmēr ēdīs, vienmēr vēlēsies baudīt kvalitatīvu ēdienu, viesmīlību un piedzīvojumu restorānā. Lai arī dzīvojam digitalizācijas un robotizācijas laikmetā, pavāra profesija balstās radošumā, disciplīnā, garšu nianšu izjūtā un sajūtās – tās ir prasmes, ko tehnoloģijas aizvietot nespēj. Tāpēc esmu droša: pavāra profesijai ir ļoti spēcīga nākotne.
Viesmīlības nozare Latvijā kopumā ir augoša un perspektīva. To apliecina arī fakts, ka mums ir Michelin zvaigžņu restorāni, arvien straujāk attīstās zaļā domāšana, notiek daudzveidīgas meistarklases, restorānu nedēļas, nozares festivāli un izstādes, piemēram, “Riga Food”, kur redzam jaunākās inovācijas, iekārtas un tehnoloģijas.
Arī mūsu pedagogi pastāvīgi pilnveidojas — es pat teiktu, ka pavāra profesiju nav iespējams “iemācīties līdz galam”. Tā ir nepārtraukta izaugsme, un mēs to redzam gan skolā, gan nozarē kopumā.
Kādu lomu nozarē spēlē zaļā domāšana un ilgtspējība un kā šīs tēmas tiek integrētas mācību procesos?
Zaļā domāšana un ilgtspējība mūsdienās ir kļuvušas par neatņemamu pavāra darba sastāvdaļu. Pavāri ikdienā strādā ar ļoti dažādiem resursiem – energoresursiem, ūdeni, pārtiku –, un no tiem rodas atkritumi. Tāpēc ir būtiski spēt sabalansēt procesus, samazināt pārtikas zudumus un gudri izmantot izejvielas. Dažādos konkursos tiek precīzi vērtēts, cik efektīvi tiek izmantots produkts un cik atkritumu rodas. Šīs prasmes aktīvi mācām arī saviem audzēkņiem.
Zaļā domāšana nozīmē arī vietējo produktu izmantošanu, sezonālas virtuves izpratni, efektīvu resursu patēriņu un atbildīgu attieksmi pret vidi. Lai stiprinātu šīs prasmes, ar audzēkņiem izmantojam simulācijas spēles, kas ļauj praktiski izjust un izprast ilgtspējības principus.
Mūsu mērķis ir sagatavot pavārus, kuri prot strādāt ekonomiski, ilgtspējīgi un radoši, un kuri saprot, kā viņu darba izvēles ietekmē vidi un uzņēmuma izmaksas.
Kā jūs identificējat studentiem nepieciešamās prasmes un kompetences, un kā šie secinājumi tiek integrēti mācību programmā?
Mūsu uzdevums ir sagatavot nozares prasībām atbilstošus speciālistus, un to darām ciešā sadarbībā ar nozari. Strādājam kopā ar “Pavāru klubu”, dažādiem uzņēmumiem un nozares profesionāļiem, regulāri rīkojam meistarklases un konkursus. Tā ir nepārtraukta integrācija – nozarē aktuālais vienmēr ienāk arī mācību saturā.
Esam atbildīgi par to, kādi jaunieši nonāk darba tirgū, tāpēc mūsu mācību procesā ietilpst gan teorija, gan intensīva prakse. Šeit nozīmīga loma ir darba vidē balstītai izglītībai – mācībām uzņēmumos, kur audzēkņi redz reālos procesus un ātri attīsta nepieciešamās prasmes.
Sekojam līdzi gan Latvijas, gan pasaules tendencēm: latviskās virtuves attīstībai, vietējo produktu izmantošanai, zaļajai domāšanai, inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām. Mūsdienās pavāram ir jābūt ne tikai radošam virtuves profesionālim – viņam jāmāk strādāt ar pasūtījumu sistēmām, Excel, dokumentiem un mūsdienīgu virtuves aprīkojumu.
Un, protams, mēs uzsveram cilvēkfaktora nozīmi. Pat ja roboti spēj pagatavot ēdienu, cilvēks izvēlas autentisku pieredzi — šefpavāra rokrakstu, radošumu, emocijas. Tāpēc audzēkņiem mācām arī saskarsmes prasmes, komunikāciju, komandas darbu un spēju nest nozares prestižu.
2025. gada 15. jūlijā Eiropas Parlaments paziņoja par vienošanos par ESF+ finansējuma palielināšanu, lai veicinātu prasmju attīstību un risinātu jaunus izaicinājumus. Šī vienošanās nodrošina, ka atbalsts paliek mazākām organizācijām un apmācībām, kas stiprina cilvēkus un sabiedrību. Marit Maij, Eiropas Parlamenta ziņotāja (S&D), uzsvēra:
“Mēs sarunās esam nolikuši skaidru robežu: ESF+ turpinās ieguldīt cilvēkos, nevis lielos uzņēmumos. Šī vienošanās nodrošina, ka atbalsts paliek mazākām organizācijām un apmācībām, kas stiprina gan cilvēkus, gan sabiedrību.”
Avots: euperspectives.eu
Produktivitātes veicināšana personīgi un komandā
Pasniedzēja:
Guna Kalniņa
SIA “TRIVIUMS apmācība”
Personāla vadības eksperte, koučs,
Lumina Learning psihometrisko mērījumu praktiķe
Kāds laika plānotājs Tu esi? Haotiskais izdzīvotājs, impulsīvais darītājs vai efektīvais stratēģis? Šo un citus nozīmīgus produktivitātes elementus noskaidro interaktīvajā klātienes darbnīcā!
Mērķi
- Apgūt efektīvākas laika un darba plānošanas metodes.
- Izprast un apzināti izskaust laika zagļus.
- Attīstīt produktivitāti individuāli un komandas ietvaros.
Mērķauditorija
Ikviens, kam aktuāla sava un/vai komandas produktivitātes veicināšana
Mācību metodes un instrumenti: Interaktīvas diskusijas, darbs grupās un pāros, praktiskie uzdevumi, vizuāli asociatīvās kartītes, koučinga elementi un citi radoši instrumenti.
Ieguvumi
Dalībnieki iegūs skaidras stratēģijas un praktiskas iemaņas, tips&tricks, lai palielinātu savu un komandas produktivitāti, labāk plānotu darbu un motivētu sevi sasniegt augstākus rezultātus.
Programma
1. Produktivitātes pamati un izaicinājumi
- Produktivitāte: tās nozīme darbā un ikdienā
- Galvenie faktori, kas ietekmē efektivitāti
- Laika zagļu identifikācija un to novēršana
- Diskusija un individuālais uzdevums: personīgās efektivitātes analīze
2. Laika un darba plānošanas metodes
- Populārāko metožu apskats (Pomodoro, Eizenhauera matrica, 80/20 princips, u.c.)
- Ieskaits pasaulē populāro motivācijas runātāju un dižpārdokļu autoru ieteikumos (Simon Sinek, Kals Ņūports, Braiens Treisijs u.c.)
- Metožu pielietojums praktiskos uzdevumos
- Darbs grupās: efektīvas darba plānošanas stratēģijas izstrāde
3. Motivācijas avoti un efektivitātes uzturēšana
- Iekšējā un ārējā motivācija
- Kā attīstīt ilgtermiņa motivāciju sev un komandai
- Darbs ar vizuāli asociatīvām kartītēm
- Atskaitīšanās partneris (accountability partner) prokrastinācijas ierobežošanai un produktivitātes paaugstināšanai
4. Noslēguma diskusija
- Pieredzes situāciju analīze un risinājumi
- Personalizēta produktivitātes plāna izstrāde
Dalīšanās ar atziņām un atgriezeniskā saite
Klātienes apmācību norises formāts uzņēmumiem
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/004
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: projekti@hotelpro.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.