Jaunumi no Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, februāris 2026
No Latvijas pērlēm līdz eksotikai – aizvadīts “Balttour 2026”
No 6. līdz 8. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisinājās tūrisma izstāde “Balttour 2026”. Trīs dienu laikā izstādi apmeklēja 18 300 interesentu, savukārt tajā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 33 valstīm, apliecinot izstādes nozīmīgo lomu tūrisma nozares attīstībā. Izstādes oficiālajā atklāšanā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Inese Šīrava, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, kā arī “BT 1” izstāžu direktors Agris Reihmanis.
“Balttour 2026” piedalījās 310 uzņēmumi no 27 valstīm, tostarp viesnīcas, tūrisma operatori un aģentūras, transporta un spa pakalpojumu sniedzēji. Apmeklētāji varēja iepazīt gan Latvijas tūrisma pērles, gan eksotiskus piedāvājumus no Āzijas un Dienvidamerikas valstīm, iepazīt kultūras un dabas tūrisma maršrutus, kā arī izmantot tūrisma aģentūru, operatoru un kruīza kompāniju izdevīgākos piedāvājumus. Viesnīcas un spa piedāvāja gan Baltijas, gan ārvalstu atpūtas iespējas, piemēram, viesnīcas “Hotel Jūrmala Spa”, “Semarah Hotel Management”, “Baltic Beach Hotel & Spa”, kā arī Moldovas “Castel Mimi Wine Resort” un Slovākijas Dudince kūrortus.
Izstādes norisi nodrošināja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT 1”, sadarbībā ar ALTA, LIAA, Rīgas lidostu, aviosabiedrību “airBaltic”, “Travelnews.lv” un “LiveRiga”. “Balttour 2026” apliecināja savu nozīmīgumu kā ikgadēju pasākumu, kurā tiek prezentēti jaunākie tūrisma piedāvājumi, veidoti biznesa kontakti un popularizēta Latvijas un starptautiskā tūrisma nozare.
Pēc “Balttour 2026” atklāšanas notika apbalvošanas ceremonija “Gada cilvēks tūrismā 2025”, kurā sumināja nozares profesionāļus par ieguldījumu Latvijas tūrisma attīstībā un ilgtspējīgā izaugsmē. Izstādē tūrisma uzņēmumi un organizācijas prezentēja nozares aktualitātes, jaunākos ceļojumu piedāvājumus, galamērķus un informāciju par tūrismu, vienlaikus apmeklētājus iepazīstinot ar atpūtas un izklaides iespējām Baltijas valstīs un citur pasaulē.
Gada tūrisma balvas “Gada Cilvēks Tūrismā” tika pasniegtas sešās kategorijās, tajā skaitā viesmīlības, naktsmītņu, tūroperatoru un restorānu biznesā, apbalvojot uzņēmējus un vadītājus par ievērojamu ieguldījumu nozares attīstībā. Šajā gadā Latvijas tūrisma nozares balvas “Gada Cilvēks Tūrismā” saņēma uzņēmējs Andris Kreislers par ieguldījumu viesmīlības attīstībā, zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece nominācijā “Uzņēmējs/vadītājs reģionā”, viesnīcas “Hotel Jūrmala SPA” pārdošanas un mārketinga vadītāja Dace Šķēle naktsmītņu biznesā, tūrisma “Nikos Travel” vadītāja Elena Serebrjakova aģentūru un tūroperatoru jomā, Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško kā tūrisma informācijas centra pārstāve un restorāna “John Chef’s Hall” šefpavārs Kristaps Sīlis restorānu biznesā.
“Balttour 2026” jau kārtējo reizi apliecināja savu nozīmīgumu kā centrālo tūrisma pasākumu Baltijā, kurā apvienojas jauni piedāvājumi, biznesa iespējas un tūrisma nozarei nozīmīgi kontakti, veicinot Latvijas un starptautiskā tūrisma attīstību.
Avots: balttour.lv
“Efektivitāte, drošība un attīstība – jaunā nozares realitāte”
Intervijā piedalās:
Raitis Jurjāns
“Aston Hotel Riga”
Pārdošanas nodaļas vadītājs
Ko viesnīca “Aston Hotel Riga” piedāvā saviem klientiem?
Viesnīca “Aston Hotel Riga” šobrīd vairāk fokusējas uz korporatīvajiem klientiem, jo mēs esam biznesa klases viesnīca ar atbilstošu pakalpojumu līmeni. Mūsu piedāvājums ir īpaši piemērots uzņēmumu pārstāvjiem, komandējumu viesiem un biznesa partneriem, kuri novērtē ērtības, funkcionalitāti un profesionālu apkalpošanu.
Mēs piedāvājam plašas autostāvvietas iespējas, kas Rīgā ir būtiska priekšrocība, īpaši tiem klientiem, kuri ierodas ar privāto vai nomas transportu. Tāpat mūsu lokācija ir stratēģiski izdevīgā vietā – ērti sasniedzama gan no pilsētas centra, gan no galvenajiem satiksmes mezgliem.
Mūsu mērķis ir nodrošināt stabilu, kvalitatīvu un paredzamu pakalpojumu līmeni, kas biznesa segmentā ir īpaši svarīgi.
Kā šobrīd attīstās nozare Latvijā?
Es domāju, ka šobrīd ir tāds pārejas posms, kad nozare vēl pilnvērtīgi neattīstās, bet gan mēģina atkopties. Ja skatāmies uz 2018. un 2019. gadu, kad tūrisms Latvijā bija ļoti augstā līmenī un viesnīcu noslodze bija stabila, tad šobrīd var teikt, ka nozare vēl nav pilnībā atguvusies. To ietekmējuši dažādi faktori un globāli notikumi, kas pēdējos gados būtiski mainījuši gan ceļošanas paradumus, gan uzņēmumu budžetus.
Protams, situācija šobrīd ir labāka nekā periodā starp 2019. un 2024. gadu, kad nozare piedzīvoja būtiskus izaicinājumus. Tomēr, lai sasniegtu iepriekšējo līmeni, vēl ir jāiegulda darbs.
Kopumā uzskatu, ka nozarei vispirms pilnībā jāatkopjas. Mums ir jāatrod jauni tūristu segmenti, jāattīsta sadarbība ar jauniem uzņēmumiem un jāveicina interese par Baltijas valstīm kopumā, kā arī tieši par Latviju kā galamērķi. Tas nozīmē gan mārketinga aktivitātes, gan konkurētspējīga piedāvājuma veidošanu.
Ko uzņēmumam un tā darbiniekiem sniedz apmācību iespējas?
Apmācības, manuprāt, sniedz ļoti daudz un no dažādām perspektīvām. Tās palīdz gan profesionālajā attīstībā, gan ikdienas darba kvalitātes uzlabošanā.
Piemēram, šobrīd aktuāla tēma ir kiberdrošība, jo arvien biežāk notiek kiberuzbrukumi. Tiek sūtīti dažādi e-pasti ar aicinājumiem uzspiest uz saitēm un ievadīt sensitīvus datus. Šādi e-pasti nonāk arī viesnīcu recepcijas un informācijas e-pastos, un darbiniekiem ir jāspēj atšķirt drošu saziņu no potenciāla apdraudējuma.
Es pats apmeklēju apmācības, ko piedāvāja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA). Pēc tam iegūtās zināšanas nodevu saviem kolēģiem un apmācīju arī viņus – skaidroju, kādus e-pastus drīkst atvērt, uz kuriem atbildēt, kādas saites ir drošas un kādas nianses liecina par iespējamu kiberuzbrukumu.
Tas ir ļoti svarīgi, jo viena neuzmanīga rīcība var radīt būtiskus finansiālus un reputācijas zaudējumus uzņēmumam. Tādēļ apmācības šajā jomā ir praktiskas un tieši pielietojamas ikdienas darbā.
Ar kādiem izaicinājumiem nozares uzņēmumi var saskarties, nodrošinot darbiniekiem apmācības?
Godīgi sakot, man ir grūti nosaukt būtiskus šķēršļus, kas liegtu organizēt apmācības. Liela daļa nozares apmācību ir bez maksas vai arī ar iespēju atgūt lielu daļu no finansējuma, izmantojot dažādus atbalsta mehānismus.
Līdz ar to es neredzu nopietnus iemeslus, kāpēc uzņēmums nevarētu atļauties nosūtīt darbiniekus uz semināru vai konferenci, lai viņi iegūtu jaunas un noderīgas zināšanas. Pat ja apmācības ir maksas, no darbinieka skatpunkta izdevumus sedz uzņēmums, un izmaksas parasti nav tik augstas, lai tās būtiski ietekmētu budžetu.
Kādu ietekmi uz uzņēmuma ilgtspēju un efektivitāti atstāj apmācības un to nodrošināšana?
Cik esmu saskāries ar apmācībām un to saturu, tajās netiek vienkārši nolasīta teorija no lapas. Lielākoties lektori dalās ar savu praktisko pieredzi – viņi stāsta par situācijām, ar kurām paši ir saskārušies, par kļūdām, ko pieļāvuši, un par risinājumiem, ko atraduši.
Šāda pieeja ir īpaši vērtīga, jo mēs varam mācīties no citu pieredzes, nevis atkārtot tās pašas kļūdas. Ja man darbā rodas dažādas sarežģītas situācijas – kas viesmīlības nozarē ir ikdiena –, es atceros apmācībās dzirdēto un zinu, no kura “grābekļa” labāk izvairīties.
Līdz ar to apmācības tieši ietekmē uzņēmuma efektivitāti – darbinieki rīkojas pārliecinošāk, pieņem pārdomātākus lēmumus un spēj profesionālāk risināt problēmsituācijas. Ilgtermiņā tas veicina gan uzņēmuma ilgtspēju, gan reputāciju tirgū, jo kvalitatīvs pakalpojums un kompetenti darbinieki ir viens no galvenajiem konkurētspējas faktoriem.
2025. gada izskaņā Eiropas Komisija apstiprināja Padomes rekomendācijas projektu par cilvēkkapitālu Eiropas Savienībā. Šī iniciatīva ir daļa no ES mērķa veicināt izglītību, mūžizglītību, profesionālo kompetenču attīstību, pārkvalifikāciju un jaunu prasmju iegūšanu, lai pielāgotos strauji mainīgajam darba tirgum un digitalizācijas prasībām. Rekomendācija nosaka kopīgas vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā stiprināt cilvēkkapitālu — proti, cilvēku zināšanas, prasmes un spējas — kā stratēģisku resursu ES konkurētspējas un inovāciju veicināšanai. Dokuments skaidri norāda, ka mūžizglītība, izglītība un jaunāko prasmju apguve kļūst par neatņemamu pamatu, lai Eiropā nodrošinātu produktīvu, konkurētspējīgu un dinamisku darba tirgu, kas spēj vienlaikus īstenot gan «zaļo», gan digitālo pāreju.
“Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un attīstītu prasmes, kas nodrošina pilnvērtīgu sabiedrības dzīvi un sekmīgu pāreju darba tirgū.”
— Eiropas Komisijas
Avots: education.ec.europa.eu
Kursa nosaukums: Pārmaiņu vadība
Pasniedzējs::
Emīls Lukjanskis
FranklinCovey / Treneris
Kad mēs apzināmies, ka pārmaiņas notiek pēc paredzama modeļa, mēs varam iemācīties pārvaldīt savas reakcijas un saprast, kā pārvarēt pārmaiņas gan praktiski, gan emocionāli. Tas ļauj mums apzināti noteikt, kā vislabāk virzīties uz priekšu – pat visgrūtākajos posmos.
“Pārmaiņu vadība” palīdz gan individuālā, gan vadītāju līmenī iemācīties, kā veiksmīgi vadīt jebkuras pārmaiņas darbavietā, lai uzlabotu rezultātus.
Programma:
Risinājums sastāv no trīs moduļiem:
- Modulis 1: darbinieki un vadītāji mācās vadīt sevi cauri pārmaiņām
- Moduļi 2 un 3: vadītāji apgūst, kā sekmīgi vadīt komandu cauri pārmaiņām.
Piegādes formāti:
Programmu iespējams īstenot dažādos formātos
- Tiešaistē: trīs 90 minūšu sesijas
- Klātienē: trīs 120 minūšu sesijas
- Pēc pieprasījuma: trīs 30 minūšu sesijas
Risinājumā iekļauts:
- Dalībnieku rokasgrāmata un rīki
- Pārmaiņu modeļa un reakciju kārtis
- Pārmaiņu instrumentu kopums vadītājiem
Apmācību mērķu noteikšana uzņēmumā
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/004
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: projekti@hotelpro.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.