02.03.2010
LVRA nepiekrīt Finanšu ministrijas viedoklim,
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJAS (LVRA) PILNĪBĀ NEPIEKRĪT LR FINANŠU MINISTRIJAS (FM) VIEDOKLIM, KA 1) PIEŅEMOT LĒMUMU SAMAZINĀT PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA (PVN) LIKMI TŪRISMA NOZARĒ NO 21% LĪDZ 10% TIKTU RADĪTI ZAUDĒJUMI VALSTS BUDŽETĀ 7,1 MILJONA LATU APMĒRĀ, 2) VIESNĪCU NOZARES APGROZĪJUMA KRITUMU PAMATĀ VEIDO IEKŠĒJĀ PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANĀS, 3) SAMAZINĀTĀ PVN LIKME TŪRISMA PAKALPOJUMIEM EIROPĀ IR TIKAI TAJĀS VALSTĪS, KUR PAZEMINĀTĀ PVN LIKME PIEMĒROTA ARĪ PĀRTIKAI.
Kā jau LVRA ir informējusi iepriekš – apkopotie dati apliecina – 2008.gada nogalē pieņemtais lēmums izmitināšanas pakalpojumiem piemērot PVN likmi 21% apmērā ir bijusi kļūda. 2009.gadā lielākā daļa darījumu bija ar 5% likmi, kā rezultātā provizoriskā PVN ieņēmumu summa bija ~ Ls 6 mlj. un nesniedza no nodokļa paaugstinājuma sākotnēji plānotos Ls 8 mlj. Ievērojot to, droši varam apgalvot, ka piemērojot 10% likmi, PVN ieņēmumu summa nekādā gadījumā nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, ko 2010.gadā plānojam par ~ 5%, PVN ieņēmumu summa būs vēl lielāka.
LVRA atkārtoti apstiprina, ka līdz ar PVN likmes samazināšanu tūrisma – viesnīcu un restorānu nozarē:
1) pieaugs eksporta apjoms un tūrisma nozares īpatsvars tajā;
2) Latvija atgūs konkurētspēju reģionā;
3) palielināsies nodarbināto skaits;
4) valsts iegūs apgrozījumā finanšu līdzekļus;
5) pašvaldībām palielināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi;
6) palielināsies PVN ieņēmumi budžetā;
7) uzņēmēji iegūs finanšu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā, mārketinga un personāla darba apmaksai;
8) viesnīcas ar savu nodokļu iemaksām turpinās uzturēt valsts administrāciju, medicīnas darbiniekus, policistus, robežsardzi, piedalīsies Starptautiskā aizdevuma atmaksā, ceļu uzturēšanā, utt.
LVRA nepiekrīt Finanšu ministrijas viedoklim,
ka lēmums samazināt PVN likmi tūrismam
negatīvi ietekmēs budžetu
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJAS (LVRA) PILNĪBĀ NEPIEKRĪT LR FINANŠU MINISTRIJAS (FM) VIEDOKLIM, KA 1) PIEŅEMOT LĒMUMU SAMAZINĀT PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA (PVN) LIKMI TŪRISMA NOZARĒ NO 21% LĪDZ 10% TIKTU RADĪTI ZAUDĒJUMI VALSTS BUDŽETĀ 7,1 MILJONA LATU APMĒRĀ, 2) VIESNĪCU NOZARES APGROZĪJUMA KRITUMU PAMATĀ VEIDO IEKŠĒJĀ PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANĀS, 3) SAMAZINĀTĀ PVN LIKME TŪRISMA PAKALPOJUMIEM EIROPĀ IR TIKAI TAJĀS VALSTĪS, KUR PAZEMINĀTĀ PVN LIKME PIEMĒROTA ARĪ PĀRTIKAI.
Kā jau LVRA ir informējusi iepriekš – apkopotie dati apliecina – 2008.gada nogalē pieņemtais lēmums izmitināšanas pakalpojumiem piemērot PVN likmi 21% apmērā ir bijusi kļūda. 2009.gadā lielākā daļa darījumu bija ar 5% likmi, kā rezultātā provizoriskā PVN ieņēmumu summa bija ~ Ls 6 mlj. un nesniedza no nodokļa paaugstinājuma sākotnēji plānotos Ls 8 mlj. Ievērojot to, droši varam apgalvot, ka piemērojot 10% likmi, PVN ieņēmumu summa nekādā gadījumā nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, ko 2010.gadā plānojam par ~ 5%, PVN ieņēmumu summa būs vēl lielāka.
EUROSTAT apkopotie dati par 2009.gadu liecina, ka Latvija ir 4.valsts Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu īpatsvara, kas sastāda 70%. Tas skaidri apliecina, ka viesnīcu nozares apgrozījuma krituma pamatā nav iekšējā patēriņa samazināšanās un to nevar tieši salīdzināt ar izmaiņām citās tautsaimniecības nozarēs. Nenoliedzami, par 30 – 40% ir samazinājies iekšējais patēriņš jeb vietējais tūrisms.
Savukārt, kā liecina HOTREC (Asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) apkopotā informācija, samazinātajai PVN likmei tūrisma pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem nav tiešas saistības ar samazinātās PVN likmes piemērošanu pārtikai. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstī – Igaunijā viesnīcām piemēro samazināto PVN likmi, kamēr pārtikai – standartlikmi – 20% apmērā; Somijā pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 12%, tomēr viesnīcu pakalpojumiem tā ir vēl zemāka – 8%, līdzīgi ir arī Norvēģijā – pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 14% apmērā, viesnīcu pakalpojumiem likme ir vēl zemāka – 8%, savukārt, Čehijā, kur pārtikai tiek piemērots PVN gan 9%, gan standartlikme – 19%, viesnīcu pakalpojumiem – 9%.
Savukārt, kā liecina HOTREC (Asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) apkopotā informācija, samazinātajai PVN likmei tūrisma pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem nav tiešas saistības ar samazinātās PVN likmes piemērošanu pārtikai. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstī – Igaunijā viesnīcām piemēro samazināto PVN likmi, kamēr pārtikai – standartlikmi – 20% apmērā; Somijā pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 12%, tomēr viesnīcu pakalpojumiem tā ir vēl zemāka – 8%, līdzīgi ir arī Norvēģijā – pārtikai piemēro samazināto PVN likmi 14% apmērā, viesnīcu pakalpojumiem likme ir vēl zemāka – 8%, savukārt, Čehijā, kur pārtikai tiek piemērots PVN gan 9%, gan standartlikme – 19%, viesnīcu pakalpojumiem – 9%.
LVRA atkārtoti apstiprina, ka līdz ar PVN likmes samazināšanu tūrisma – viesnīcu un restorānu nozarē:
1) pieaugs eksporta apjoms un tūrisma nozares īpatsvars tajā;
2) Latvija atgūs konkurētspēju reģionā;
3) palielināsies nodarbināto skaits;
4) valsts iegūs apgrozījumā finanšu līdzekļus;
5) pašvaldībām palielināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi;
6) palielināsies PVN ieņēmumi budžetā;
7) uzņēmēji iegūs finanšu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā, mārketinga un personāla darba apmaksai;
8) viesnīcas ar savu nodokļu iemaksām turpinās uzturēt valsts administrāciju, medicīnas darbiniekus, policistus, robežsardzi, piedalīsies Starptautiskā aizdevuma atmaksā, ceļu uzturēšanā, utt.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla un darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.
01.03.2010
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA (LVRA) UZSKATA, KA LR SAEIMAS PIEŅEMTAIS LĒMUMS 1.SEPTEMBRĪ AIZLIEGT REALIZĒT ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS KAFEJNĪCĀS, BĀROS UN RESTORĀNOS, VAR BŪTISKI IETEKMĒT MINĒTO UZŅĒMUMU DARBU.
LR Saeima 2010.gada 25.februārī pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot virkni izmaiņu, tai skaitā, dot iespēju vasaras kafejnīcās legāli realizēt alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums pārsniedz sešus tilpumprocentus, ļaut EKA čekā norādīt tikai alkohola grupas nosaukumu, ko uzrāda pie konkrētās preces pavadzīmē, dot iespēju mazajiem ražotājiem legāli pārdot ražoto vīnu un raudzētos dzērienus!
LVRA bija viena no tām organizācijām, kas rosināja LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju (Tautsaimniecības komisija) veikt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Pateicoties deputātu izpratnei par situāciju nozarē un ņemot vērā citu valstu pieredzi, tika īstenotas jau augstākminētās izmaiņas likuma pantos, kas būtiski atvieglotu kafejnīcu, bāru un restorānu darbu, kā arī dotu papildus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
Nozare neatbalsta Saeimas nepārdomātos lēmumus
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA (LVRA) UZSKATA, KA LR SAEIMAS PIEŅEMTAIS LĒMUMS 1.SEPTEMBRĪ AIZLIEGT REALIZĒT ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS KAFEJNĪCĀS, BĀROS UN RESTORĀNOS, VAR BŪTISKI IETEKMĒT MINĒTO UZŅĒMUMU DARBU.
LR Saeima 2010.gada 25.februārī pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot virkni izmaiņu, tai skaitā, dot iespēju vasaras kafejnīcās legāli realizēt alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums pārsniedz sešus tilpumprocentus, ļaut EKA čekā norādīt tikai alkohola grupas nosaukumu, ko uzrāda pie konkrētās preces pavadzīmē, dot iespēju mazajiem ražotājiem legāli pārdot ražoto vīnu un raudzētos dzērienus!
LVRA bija viena no tām organizācijām, kas rosināja LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju (Tautsaimniecības komisija) veikt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Pateicoties deputātu izpratnei par situāciju nozarē un ņemot vērā citu valstu pieredzi, tika īstenotas jau augstākminētās izmaiņas likuma pantos, kas būtiski atvieglotu kafejnīcu, bāru un restorānu darbu, kā arī dotu papildus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
Taču nepārdomātais lēmums Tautsaimniecības komisijā neapspriestajā jautājumā – aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus 1.septembrī mazumtirdzniecībā, kas ietver arī kafejnīcas, bārus un restorānus, radīs sarežģījumus gan restorāniem, kam 1.septembrī ir jau rezervētas pusdienas vai vakariņas, gan viesnīcām minētajā datumā nodrošinot pilnas pansijas vai pus-pansijas pakalpojumus (izmitināšanas pakalpojumi ar pusdienām vai pusdienām un vakariņām), kam pie pusdienām vai vakariņām paredzēts pasniegt alkoholiskos dzērienus (lielākoties, vīnu un alu).
Jāņem vērā arī fakts, ka septembra sākumā vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un īso tūrisma sezonu, arī viena diena, kad iepriekš minētais lēmums var radīt apgrozījuma samazinājumu par vismaz 50% (piemēram, uzņēmumam Vecrīgā tas var sastādīt līdz Ls 500.00), var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbu kopumā.
LVRA ir pārliecināta, ka:
- vadoties no cilvēka psiholoģiskā viedokļa, pirms 1.septembra tiks iegādāts lielāks daudzums alkoholisko dzērienu nekā 1.septembrī to varētu iegādāties kafejnīcā, bārā vai restorānā; līdz ar to tiks radīts arī lielāks kaitējums veselībai;
- LVRA uzņēmumu – kafejnīcu, bāru un restorānu pārstāvji domā ne tikai par sava uzņēmuma peļņas gūšanu, bet iesaistās arī sociālajās kampaņās (piemēram, uz Līgo svētkiem šoferiem piedāvājot bezalkoholisko kokteili bez maksas);
Jāņem vērā arī fakts, ka septembra sākumā vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un īso tūrisma sezonu, arī viena diena, kad iepriekš minētais lēmums var radīt apgrozījuma samazinājumu par vismaz 50% (piemēram, uzņēmumam Vecrīgā tas var sastādīt līdz Ls 500.00), var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbu kopumā.
LVRA ir pārliecināta, ka:
- vadoties no cilvēka psiholoģiskā viedokļa, pirms 1.septembra tiks iegādāts lielāks daudzums alkoholisko dzērienu nekā 1.septembrī to varētu iegādāties kafejnīcā, bārā vai restorānā; līdz ar to tiks radīts arī lielāks kaitējums veselībai;
- LVRA uzņēmumu – kafejnīcu, bāru un restorānu pārstāvji domā ne tikai par sava uzņēmuma peļņas gūšanu, bet iesaistās arī sociālajās kampaņās (piemēram, uz Līgo svētkiem šoferiem piedāvājot bezalkoholisko kokteili bez maksas);
- daudz lietderīgāk būtu īstenot preventīvos pasākumus palielinot vecuma cenzu, kādā var iegādāties alkoholiskos dzērienus no 18 uz 21 gada vecuma, gan organizējot izglītojošos seminārus un uzskatāmi demonstrējot alkoholisko dzērienu radītās neatgriezeniskās sekas cilvēka veselībai.
LVRA ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, ar lūgumu neizsludināt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
LVRA ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, ar lūgumu neizsludināt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
01.03.2010
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
piedalījās starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū "VIVATTUR 2010"
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA /LVRA/, 2010. GADA 26.–28.FEBRUĀRĪ PIEDALĪJĀS STARPTAUTISKAJĀ TŪRISMA IZSTĀDĒ – GADATIRGŪ "VIVATTUR 2010", VIĻŅĀ (LIETUVA).
Saskaņā ar statistikas datiem, Lietuva Latvijai ir ļoti nozīmīgs tūrisma tirgus. Ievērojot to, LVRA piedalījās Tūrisma Attīstības valsts aģentūras (TAVA) un Kurzemes Tūrisma asociācijas (KTA) organizētajā Latvijas stendā izstādē "VIVATTUR 2010" un prezentēja Latvijas naktsmītņu un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus.
LVRA strādāja vienā darba vietā ar viesnīcām "Islande Hotel"**** un "Jaunmoku pils"***, bet vēl 4 viesnīcas – "Hotel Segevold"****, "Vecgulbenes muiža"****, "Hotel Eiropa"****, "Turība"* un Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" bija nosūtījušas reklāmas materiālus.
Tūrisma izstādē - gadatirgū "VIVATTUR 2010" piedalījās vairāk kā 152 dalībnieki no 21 valsts – Azerbaidžāna, Baltkrievija, Horvātija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Grieķija, Indija, Itālija, Latvija, Lietuva, Moldova, Polija, Krievija, Sīrija, Spānija, Taizeme, Tunisija un Apvienotie Arābu Emirāti; izstādi apmeklēja 15 000 interesentu.
Latvijas stendā izstādes apmeklētājiem bija iespējams iepazīties ar viesnīcu "Baltic Beach Hotel"*****, "Hotel Jūrmala Spa"****, "Pegasa pils", "Arkana", atpūtas kompleksa "Mežmalas", Jūrmalas, Olimpiskā centra Ventspils, Kurzemes Tūrisma asociācijas, Ventspils un Zemgales piedāvājumu.
Tāpat varēja nogaršot Saldus pusē ievākto medu, konfektes "Gotiņa", kā arī "Lāču" maizi.
Nākamā gadā izstāde "VIVATTUR 2011" notiks laikā no 25. – 27. februārim!
LVRA dalība starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2010" iespējama pateicoties ES aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" finansējuma saņemšanai.
Nozare atbalsta Saeima frakciju ierosinājumu
piemērot samazināto PVN likmi viesnīcu
un restorānu pakalpojumiem
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJAS (LVRA) APKOPOTIE DATI LIECINA, KA 2008.GADA NOGALĒ PIEŅEMTAIS LĒMUMS IZMITINĀŠANAS PAKALPOJUMIEM PIEMĒROT PVN LIKMI 21% APMĒRĀ IR BIJUSI KĻŪDA. PLĀNOTO IEŅĒMUMU PROGNOZES – PAPILDUS IEŅĒMUMOS GŪT LS 8 000 000, NAV PIEPILDĪJUŠĀS.
LATVIJAS SABIEDRĪBA NEKAD NAV UZTURĒJUSI VIESNĪCAS. LATVIJAS VIESNĪCAS KOPĀ AR SABIEDRĪBU FINANSIĀLI NODROŠINA VID DARBĪBU.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas datiem, 2008.gadā, ieņēmumi no tūrisma pakalpojumiem sastādīja 403.2 miljonus Ls; tūrisma pakalpojumi ieņēma 1. vietu starp pakalpojumu nozarēm un 4. vietu Latvijas kopējā eksportā, t.i. neskatoties uz ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu, ko tūrisma un viesmīlības nozare izjuta jau 2008.gada sākumā, kopumā tika panākts eksporta pieaugums.
Šobrīd samazinātā PVN likme viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota 23 ES valstīs, kā arī – Norvēģijā, Īslandē, Turcijā, bet restorānu pakalpojumiem 13 valstīs, kā arī – Īslandē.
Sākot ar 2009.gada 1.janvāri, izmitināšanas pakalpojumiem piemērojamā PVN likme tika paaugstināta no 5% uz 21%, kā rezultātā:
1) strauji samazinājās Latvijā izmitināto ārvalstu tūristu skaits;
2) tika radīts īstermiņa ieguvums valsts budžetā, bet, vienlaikus, Latvija zaudēja konkurētspēju starp Baltijas valstīm un tuvākajām Eiropa savienības valstīm, kur PVN viesnīcām ir zemāks (Igaunija – 9%, Somija – 8%, Polija – 7%, uc.);
3) ārvalstu investoriem tika dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Latvijā;
4) nodarbināto skaits nozarē samazinājās par ~ 10 000;
5) valsts un pašvaldības nav ieguvušas ieņēmumus vismaz Ls 10 mlj. apmērā kā sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) kopējais atcelto pasākumu skaits bija ne mazāks par 110 ar kopējo summu Ls 1 103 086 (bez PVN), no tiem citā valstī tika noorganizēti vismaz 80 pasākumi.
1) strauji samazinājās Latvijā izmitināto ārvalstu tūristu skaits;
2) tika radīts īstermiņa ieguvums valsts budžetā, bet, vienlaikus, Latvija zaudēja konkurētspēju starp Baltijas valstīm un tuvākajām Eiropa savienības valstīm, kur PVN viesnīcām ir zemāks (Igaunija – 9%, Somija – 8%, Polija – 7%, uc.);
3) ārvalstu investoriem tika dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Latvijā;
4) nodarbināto skaits nozarē samazinājās par ~ 10 000;
5) valsts un pašvaldības nav ieguvušas ieņēmumus vismaz Ls 10 mlj. apmērā kā sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) kopējais atcelto pasākumu skaits bija ne mazāks par 110 ar kopējo summu Ls 1 103 086 (bez PVN), no tiem citā valstī tika noorganizēti vismaz 80 pasākumi.
Saskaņā ar LVRA aprēķiniem:
1) ņemot vērā to, ka 2009. gadā lielākā daļa darījumu bija ar 5% likmi, provizoriskā PVN ieņēmumu summa – ~ Ls 6 mlj. nesniedza no nodokļa paaugstinājuma sākotnēji plānotos Ls 8 mlj.;
2) piemērojot 10% likmi, varam prognozēt, ka PVN ieņēmumu summa nekādā gadījumā nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, ko 2010.gadā plānojam par ~ 5%, PVN ieņēmumu summa palielināsies;
3) palielinot nodarbināto skaitu par 1000, papildus Valsts kase saņemtu 1.5 – 2 mlj. sociālā nodokļa, bet pašvaldības – vismaz 1 mlj. IIN ieņēmumus.
1) ņemot vērā to, ka 2009. gadā lielākā daļa darījumu bija ar 5% likmi, provizoriskā PVN ieņēmumu summa – ~ Ls 6 mlj. nesniedza no nodokļa paaugstinājuma sākotnēji plānotos Ls 8 mlj.;
2) piemērojot 10% likmi, varam prognozēt, ka PVN ieņēmumu summa nekādā gadījumā nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, ko 2010.gadā plānojam par ~ 5%, PVN ieņēmumu summa palielināsies;
3) palielinot nodarbināto skaitu par 1000, papildus Valsts kase saņemtu 1.5 – 2 mlj. sociālā nodokļa, bet pašvaldības – vismaz 1 mlj. IIN ieņēmumus.
Tāpat LVRA uzskata, ka līdz ar PVN likmes samazināšanu tūrisma – viesnīcu un restorānu nozarē:
1) pieaugs eksporta apjoms un tūrisma nozares īpatsvars tajā;
2) Latvija atgūs konkurētspēju reģionā;
3) palielināsies nodarbināto skaits;
4) valsts viegli iegūs apgrozījumā finanšu līdzekļus;
5) pašvaldībām palielināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi;
6) palielināsies, PVN ieņēmumi budžetā;
7) uzņēmēji iegūs finanšu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā, mārketinga, personāla darba apmaksai;
8) viesnīcas neatprasīs PVN atpakaļ par Latvijas pakalpojumu eksportu tā kā to saņem citas eksporta nozares;
9) sabiedrībai nebūs jāuztur viesnīcu nozare;
10) viesnīcas ar savu nodokļu maksām turpinās uzturēt valsts administrāciju, medicīnas darbiniekus, policistus, robežsardzi, piedalīsies Starptautiskā aizdevuma atmaksā un ceļu uzturēšanā, utt.
LVRA ir gatava iesaistīties diskusijās ar valdību izskatot grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", lai sniegtu priekšlikumus papildus ieņēmumiem budžetā un kopīgi rastu risinājumu.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla un darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.
Sīkākai informācijai:
Jānis Naglis (LVRA prezidents) – tālr.: 67608000 vai 29207043; janisn@janisnaglis.lv
17. starptautiskais tūrisma gadatirgus
"BALTTOUR 2010"
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA /LVRA/ UN SIA "VIESNĪCU UN RESTORĀNU CENTRS" /VRC/ STARPTAUTISKAJĀ TŪRISMA GADATIRGŪ "BALTTOUR 2010" AKTUALIZĒ JAUTĀJUMU PAR TŪRISMA PAKALPOJUMU UN MĪTŅU KVALITĀTI.
Lai veicinātu Latvijas tūrisma un viesnīcu biznesa attīstību, aktualizētu jautājumu par tūrisma pakalpojumu kvalitāti šodienas situācijā un sekmētu Latvijas tūrisma mītņu atpazīstamību, LVRA un VRC 17. starptautiskā tūrisma gadatirgus "BALTTOUR 2010" ietvaros organizēja diskusiju "Tūrisma pakalpojumu un mītņu kvalitāte mūsdienu apstākļos".
Diskusijā savu redzējumu par tūrisma pakalpojumu kvalitāti prezentēja:
E. Beļskis, LR EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors;
B. Vītoliņa, Patērētāju Tiesību aizsardzības centra direktore;
I. Šīrava, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras Kvalitātes vadītāja;
I. Riekstiņa, ALTA viceprezidente, tūrisma aģentūras "Kaleva Travel" direktore;
S. Sirmace, LVRA Valdes locekle, restorāna "Kaļķu Vārti" direktore;
A. Mackevičs, Latvijas E-tūrisma asociācijas prezidents;
E. Buka, SIA "Viesnīcu un restorānu centrs" direktors.
Diskusiju vadīja – A. Mackevičs un E. Buka.
Diskusijas laikā tika apspriesti sekojoši jautājumi:
- tūrisma pakalpojumu kvalitātes pieaugoša nozīmē ekonomiskās krīzes apstākļos un tās stratēģijas formulēšanas nepieciešamība;
- Q-Latvia projekts un tā ieviešanas gaita;
- patērētāju tiesības kvalitatīvu pakalpojumu un uzticamas informācijas saņemšanā;
- jaunais viesnīcu valsts standarts LVS 200-1:2009 un tā piemērošana atbilstības novērtēšanā;
- restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu kvalitātes jautājumi;
- sadarbība starp valsts institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu nodrošināšanā;
- tūrisma pakalpojumu kvalitātes atspoguļojums e-vidē;
- Q-Latvia projekts un tā ieviešanas gaita;
- patērētāju tiesības kvalitatīvu pakalpojumu un uzticamas informācijas saņemšanā;
- jaunais viesnīcu valsts standarts LVS 200-1:2009 un tā piemērošana atbilstības novērtēšanā;
- restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu kvalitātes jautājumi;
- sadarbība starp valsts institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu nodrošināšanā;
- tūrisma pakalpojumu kvalitātes atspoguļojums e-vidē;
- starptautiskā sadarbība tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas jomā.
Diskusija par visai tūrisma nozarei tik nozīmīgo kvalitātes jautājumu izraisīja lielu interesi un tās dalībnieki, – tūrisma un viesmīlības nozares profesionāļi, izvirzīja sekojošas prioritātes tūrisma pakalpojumu un mītņu kvalitātes nodrošināšanā un nozares konkurētspējas celšanā:
- veidot vienotu Latvijas tūrisma nozares kvalitātes stratēģiju;
- ieviest Q-Latvia projektu, aptverot nozīmīgu tūrisma pakalpojumu daļu;
- turpināt darbu tūristu mītņu valsts standartu aktualizēšanā un pilnveidošanā;
- uzsākt darbu pie vienotu kvalitātes kritēriju izstrādes restorāniem;
- aktivizēt mērķtiecīgu sadarbību kvalitātes nodrošināšanas jomā par tūrisma attīstību atbildīgo institūciju un organizāciju vidū;
- nodrošināt patērētāju tiesības kvalitatīvu pakalpojumu un uzticamas informācijas saņemšanā, nepieļaut nepatiesas reklāmas izplatību;
- ieviest Q-Latvia projektu, aptverot nozīmīgu tūrisma pakalpojumu daļu;
- turpināt darbu tūristu mītņu valsts standartu aktualizēšanā un pilnveidošanā;
- uzsākt darbu pie vienotu kvalitātes kritēriju izstrādes restorāniem;
- aktivizēt mērķtiecīgu sadarbību kvalitātes nodrošināšanas jomā par tūrisma attīstību atbildīgo institūciju un organizāciju vidū;
- nodrošināt patērētāju tiesības kvalitatīvu pakalpojumu un uzticamas informācijas saņemšanā, nepieļaut nepatiesas reklāmas izplatību;
- aktivizēt e-vidi kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu popularizēšanā;
- veicināt sadarbību starp Baltijas jūras reģiona un Viduseiropas valstīm viesnīcu klasifikācijas prasību harmonizācijas virzienā.
Līdzdalība
