Jaunumi no Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekta, septembris 2026
Vairāk viesu, plašāka atpazīstamība un jauni mērķi Latvijas tūrismam
Latvijas tūrisma nozare turpina meklēt veidus, kā stiprināt konkurētspēju starptautiskajā tirgū, piesaistīt vairāk ārvalstu viesu un palielināt tūrisma eksporta pienesumu. Tam nepieciešams ne tikai kvalitatīvs tūrisma piedāvājums, bet arī mērķtiecīgs mārketings, datos balstīta lēmumu pieņemšana un cieša sadarbība starp valsti, uzņēmējiem un nozares organizācijām.
27.augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Kongresu biroju, Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, kā arī Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tūrisma asociācijām vienojās par trim turpmākās rīcības virzieniem. Paredzēts kopīgi sagatavot tūrisma mārketinga un nozares atbalsta scenārijus 2027.–2029. gadam, izvērtēt praktiski izmantojamas atbalsta programmas izveidi uzņēmumiem un turpināt datos balstītu mārketinga rezultātu novērtēšanu.
Šāda pieeja kļūst īpaši nozīmīga laikā, kad starptautiskajā tūrisma tirgū konkurence saglabājas augsta un ceļotāju izvēli ietekmē gan ekonomiskā situācija, gan ģeopolitiskie apstākļi. Nozares pārstāvji uzsver, ka starptautiskās kampaņas, dalība profesionālajās izstādēs un B2B pasākumos, ārvalstu mediju un tūrisma profesionāļu vizītes, kā arī jaunu tirgu apgūšana prasa savlaicīgu plānošanu un pietiekamus resursus.
Vienlaikus tūrisma statistika rāda arī pozitīvas tendences. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada jūnijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 313,9 tūkstoši viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2025. gada jūnijā. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 4%, bet vietējo ceļotāju skaits – par 6,3%. Kopējais pavadīto nakšu skaits palielinājās par 1,8%, ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits – par 0,8%. Lielākais ārvalstu tirgus joprojām ir Lietuva, bet pozitīva dinamika vērojama arī Vācijas, Somijas un Apvienotās Karalistes tirgos.
“Tūrisma nozarei jūnijs ir devis pozitīvu signālu, tomēr plašākā periodā joprojām redzam vairākus izaicinājumus. Mūsu mērķis ir palielināt ārvalstu viesu skaitu un tēriņus Latvijā, tādēļ būtiski ir precīzi izvēlēties prioritāros tirgus, datos balstīti vērtēt mārketinga atdevi un savlaicīgi plānot turpmākās aktivitātes,” norāda LIAA Eksporta un inovācijas pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
Ārvalstu tirgos šogad īstenotas vairākas mārketinga aktivitātes. Pavasarī kampaņa “Unbox Latvia” tika īstenota Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā, bet vasarā sadarbībā ar “Amadeus” komunikācija notika Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Nozares skatījumā būtiski ir ne tikai sasniegt lielu auditoriju, bet arī saprast, vai kampaņas rada reālu interesi par Latviju un veicina ceļojumu plānošanu un pirkumu.
Latvijas atpazīstamību palīdzējušas veicināt arī ārvalstu mediju un tūrisma profesionāļu vizītes. Organizētajās vizītēs Latviju apmeklēja 28 ārvalstu mediju pārstāvji no desmit valstīm, kuru kopējā potenciālā auditorija pārsniedz 51 miljonu. Savukārt 14 iepazīšanās vizītēs Latvijā tika uzņemti ārvalstu tūrisma operatoru un darījumu tūrisma aģentūru pārstāvji; piecās no tām notika arī B2B kontaktu veidošana ar Latvijas uzņēmumiem.
Lielāka uzmanība pievērsta arī reģioniem. Lietuvā un Igaunijā īstenotas radio un digitālās kampaņas, izceļot Latvijas reģionu pasākumus un tūrisma piedāvājumu. Pieci satura veidotāji ar kopējo auditoriju, kas pārsniedz vienu miljonu sekotāju, palīdzēja Latvijas reģionu piedāvājumu nogādāt ārvalstu auditorijai. Savukārt Mājas kafejnīcu dienu popularizēšanā izmantots plašāks mediju klāsts, tostarp radio, internets, video platformas, sociālie tīkli, vides reklāma un vietējie satura veidotāji.
Tomēr ar reklāmu vien nepietiek. Ārvalstu ceļotājiem reģionu tūrisma piedāvājumam jābūt viegli atrodamam, saprotamam un arī praktiski iegādājamam. Tāpēc kopā ar tūrisma operatoriem tiek vērtēts, kā esošos produktus pielāgot konkrētu ārvalstu tirgu un mērķauditoriju vajadzībām.
Īpaši nozīmīgs piemērs ir Latgale, kur vasaras sākumā pēc notikumiem Latvijas gaisa telpā tika piedzīvots straujš rezervāciju kritums. Valsts institūciju iesaiste, papildu tūrisma veicināšanas kampaņas un komunikācija ārvalstu medijos palīdzēja mazināt ceļotāju piesardzību un stabilizēt rezervāciju dinamiku.
“Vasaras sākumā pēc notikumiem Latvijas gaisa telpā Latgalē jutām strauju rezervāciju kritumu, un bija pamatotas bažas par visu tūrisma sezonu. Valdības institūciju operatīvā iesaiste, LIAA sāktās papildu tūrisma veicināšanas kampaņas un mediju darbs, skaidrojot situāciju, palīdzēja mazināt ceļotāju piesardzību un stabilizēt rezervāciju dinamiku,” norāda Latgales tūrisma asociācijas vadītāja Jeļena Kijaško.
Rudenī un ziemā paredzēta turpmāka starptautiskā komunikācija, oktobrī un novembrī paplašinot “Unbox Latvia” kampaņu ar rudens brīvdienu un ziemas piedāvājumu. Galvenie tirgi būs Vācija un Apvienotā Karaliste, papildus uzrunājot Somiju un Zviedriju. Līdz gada beigām plānota dalība B2B pasākumos Somijā, Zviedrijā, Polijā un Vācijā, kā arī JATA tūrisma izstādē Japānā un “IBTM World” Barselonā.
Atsevišķs izaugsmes virziens ir darījumu tūrisms. Starptautisko konferenču un korporatīvo pasākumu piesaistē konkurence Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā kļūst arvien intensīvāka. Latvijai jāspēj konkurēt ar galamērķa piedāvājumu, sasniedzamību, izmaksām un spēju savlaicīgi sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus.
“Darījumu tūrisms piesaista maksātspējīgus ārvalstu viesus arī ārpus vasaras sezonas, taču rezultātu nevar sasniegt ar atsevišķām, īslaicīgām aktivitātēm. Nepieciešama saskaņota Latvijas Kongresu biroja, uzņēmumu, LIAA, Rīgas pašvaldības un citu partneru rīcība, paredzama klātbūtne profesionālajos tirgos un mērķtiecīgs darbs vairāku gadu garumā,” uzsver Latvijas Kongresu biroja valdes loceklis Jānis Priede.
Svarīgs instruments ārvalstu auditorijas sasniegšanā ir arī digitālā platforma “Latvia Travel”. Septiņu mēnešu laikā to apmeklējuši 483 tūkstoši ārvalstu lietotāju. Visvairāk apmeklējumu bijis no Lietuvas un Vācijas – 109 tūkstoši no katras valsts –, tām seko Apvienotā Karaliste, Somija, Igaunija un Polija. Platformā regulāri tiek atjaunota informācija par sezonālajiem piedāvājumiem un pasākumiem.
Nākamais solis ir vienoties par ilgāka termiņa prioritātēm. 2027.–2029. gada tūrisma mārketinga un atbalsta scenārijos tiek vērtētas arī iespējas izveidot jaunu atbalsta programmu uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs, B2B pasākumos un profesionālajās vizītēs, ārvalstu partneru uzņemšanai un mārketinga materiālu izstrādei. Mērķis ir panākt, lai publiskais atbalsts būtu praktiski izmantojams un sniegtu uzņēmumiem iespēju konsekventāk strādāt prioritārajos tirgos.
Latvijas tūrisma atpazīstamību šogad papildina arī starptautiska atzinība. Latvija izvirzīta divām nozīmīgām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā. “Wanderlust Readers’ Travel Awards 2026” Latvija ir fināliste kategorijā “Most Desirable Travel Destination in Europe”, savukārt Somijas “Tourism Grand Award” Latvija nominēta kategorijā “International Tourism Destination of the Year”. “Wanderlust” auditorijas sasniedz vairāk nekā 320 tūkstošus žurnāla eksemplāru, vairāk nekā 400 tūkstošus e-pasta jaunumu saņēmēju un ik gadu balsojumā piedalās vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Somijas “Tourism Grand Award” kopš 2017. gada izceļ tūrisma uzņēmumus, galamērķus un nozares partnerus; ikgadējais pasākums pulcē aptuveni 440 tūrisma profesionāļu un starptautisko partneru.
“Latvijas nominēšana divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā apliecina, ka mērķtiecīgs un ilgstošs darbs ārvalstu tirgos dod rezultātus. Šāda atzinība veidojas, konsekventi sadarbojoties ar medijiem, tūrisma operatoriem un nozares partneriem, organizējot mediju vizītes, iepazīšanās braucienus un piedaloties starptautiskās izstādēs,” norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.
Starptautiskā atpazīstamība pati par sevi vēl nenozīmē tūrisma eksporta pieaugumu. Nākamais izaicinājums ir pārvērst interesi ilgtermiņa ceļošanas pieprasījumā, palielināt ārvalstu viesu skaitu un tēriņus Latvijā un vienlaikus stiprināt reģionu un uzņēmumu spēju šo pieprasījumu izmantot. To noteiks ne tikai mārketinga kampaņu apjoms, bet arī konkurētspējīgs tūrisma produkts, sasniedzamība, digitālā klātbūtne, sadarbība starp nozares dalībniekiem un savlaicīgi pieņemti lēmumi par turpmākajiem atbalsta un mārketinga pasākumiem.
Avots: db.lv
“Labs speciālists vēl nav vadītājs – viss sākas ar domāšanas maiņu”
Intervijā piedalās:
Emīls Lukjanskis
FranklinCovey Latvia
Treneris
Kuras prasmes visvairāk nepieciešams attīstīt, uzsākot vadītāja darbu?
Pirmais, kas nāk prātā, protams, ir pamatprasmes, kuras, manuprāt, lielākā daļa jauno vadītāju apzinās, ka ir jāapgūst. Arī savos treniņos mēs daudz strādājam ar deleģēšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu, prasmi uzdot jautājumus, pārmaiņu vadību, kā arī ar sevis un savas enerģijas vadību, lai vadītājam būtu pietiekami daudz spēka un izturības. Tās visas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas prasmes.
Tomēr tas, ko mēs savā pieredzē novērojam, – pati būtiskākā nianse, kas jauno vadītāju atšķir no speciālista, kurš viņš bija pirms tam, ir tieši paradigmas maiņa. Par vadītājiem taču visbiežāk kļūst cilvēki, kuri iepriekš bijuši labi speciālisti.
Līdz ar kļūšanu par vadītāju ir būtiski mainīt savu domāšanu. Es vairs neesmu atbildīgs tikai par savu individuālo sniegumu. Jā, es droši vien joprojām esmu arī speciālists un daru daļu sava iepriekšējā darba, bet mana galvenā atbildība ir cita – man ir jādomā par to, kā mana komanda sasniegs savus rezultātus.
Un pieredze rāda, ka tieši šī paradigmas maiņa jaunajiem vadītājiem sagādā vislielākās grūtības. Viņiem ir jāiemācās pārslēgties no domāšanas “kā es pats varu izdarīt labāk?” uz jautājumu “kā es varu panākt, lai mana komanda izdara labāk?”.
Vai vadītprasmes iespējams apgūt jebkurā karjeras posmā?
Ja jāatbild vienā vārdā, tad – jā. Un atkal es gribu izmantot šo vārdu – paradigmas.
Jo pieredzējušāki un vecāki mēs kļūstam, jo vairāk nostiprinās mūsu priekšstati par procesiem un lietām. Organizācijās mēs bieži dzirdam: “Mēs jau esam šo mēģinājuši” vai “Es vienmēr esmu darījis šādi, un tas man vienmēr ir devis rezultātu.”
Jo vairāk mums ir pieredzes, jo lielāks reizēm ir izaicinājums godīgi paskatīties uz sevi un savām iepriekšējām darbībām. Vai tas, ko mēs esam darījuši pagātnē, tiešām strādā arī šodien?
Līdz ar to lielāks pieredzes un vecuma slogs var prasīt arī lielāku piepūli un godīgumu pret sevi. Tomēr vai vadītprasmes iespējams apgūt arī vēlākā karjeras posmā? Jā. Un tas pat ir ļoti vēlams.
Kāpēc ir svarīgi regulāri pilnveidot vadītāja kompetences?
Pasaule nemitīgi mainās. Tieši nesen man bija mācības vienā finanšu uzņēmumā, un viens no vadītājiem uzdeva divus ļoti labus jautājumus.
Pirmais bija: “Kāpēc vispār tāds vadītājs ir vajadzīgs, ja mēs taču visi paši mākam strādāt?”
Otrs jautājums bija par to, kāpēc mācībās tik daudz runājam par ieklausīšanos kolēģos un darbiniekos un viņu viedokļa ņemšanu vērā. Viņš teica: “Hei, bet pirms 100 gadiem nevienam neinteresēja, kā jūtas viņu darbinieki, un viņi tāpat sasniedza rezultātu.”
Bet šodien ir citi laiki. Ja mēs gribam sasniegt labāko iespējamo rezultātu, mums ir jāsaprot, kas ir cilvēki, ar kuriem mēs šobrīd strādājam, un kā mēs varam būt visefektīvākie tieši šajā vidē.
Arī vadības stili un metodes laika gaitā nemitīgi mainās. Tāpēc organizācijām ir svarīgi neieciklēties uz to, ko mēs esam darījuši vienmēr, bet saprast, ka arī vadītājiem ir nemitīgi jāmācās.
Kaut vai tas pats skaļi piesauktais mākslīgais intelekts. Pats šobrīd Latvijas Universitātē pasniedzu mākslīgā intelekta pamatus. Mākslīgais intelekts būtiski maina ne tikai to, kā strādā organizācijas, bet arī to, kā jāstrādā vadītājam.
Mainās arī tas, ko mūsdienās nozīmē, piemēram, deleģēšana. Tāpēc vadītājam ir nepārtraukti jāapgūst jaunas prasmes, ja viņš negrib atpalikt no saviem konkurentiem.
Eiropas Savienībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta prasmju attīstībai, darbaspēka mobilitātei un iespējām uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamos talantus. Eiropas Komisijas prezidente Ursula von der Leyen 2026. gada 15. septembrī, prezentējot jauno godīgas darbaspēka mobilitātes paketi, uzsvēra vienotā Eiropas tirgus nozīmi gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem:
“Vienotajam tirgum ir jākļūst arī par īstu prasmju tirgu ar vairāk iespējām darba ņēmējiem un uzņēmumiem. […] Prasmes, kvalifikāciju atzīšana un aizsardzība varēs brīvi pārvietoties pāri robežām.”
— Ursula von der Leyen, Eiropas Komisijas prezidente, 2026. gada 15. septembris.
Avots: luxembourg.representation.ec.europa.eu
Kursa nosaukums: Menedžments un līderība vadītāja ikdienā
Pasniedzējs:
Valters Gražulis
WIN partners;
Pārdošanas treneris
Programmas “Menedžments un līderība vadītāja ikdienā” mērķis ir palīdzēt vadītajiem apgūt un kombinēt mūsdienīgas līderības metodes ar uzņēmuma rezultātu vadību. Tas palīdz uzlabot vadītāju pārliecību, sniegt komandai atbalstu stresa un sarežģītos apstākļos, kā arī mainīgos un ārējās ietekmes apstākļos spēt koncentrēties uz personisko atbildību un savu rīcību.
Mācību programma sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
- ar ko menedžments atšķiras no līderības?
- kā attīstīt līderību?
- kas raksturo labu līderi jeb kāds ir “līdera ķīmiskais sastāvs”?
- kā efektīvi vadīt komandas darbu, lai sasniegtu rezultātu?
- kā saprast, kurā darba situācijā pielietot menedžmenta, un kurā – līderības metodes?
Pēc klienta vēlmēm pirms mācībām varam izveidot elektronisku aptauju, kurā katrs mācību dalībnieks saņem savas komandas un vadītāja tgriezenisko saiti par pozitīvajām un uzlabojamām attīstības jomām.
Ko iegūst programmas dalībnieki?
- iemācās nodalīt un pielietot līderības un no vadības metodes atbilstoši darba situācijai
- nosaka, kurā līderības attīstības posmā viņi atrodas attiecībā pret komandu un individuāliem komandas dalībniekiem
- saņem rīcību plānu, kas jāpaveic, lai sasniegtu nākamo līdera attīstības posmu
Apmācības paredzētas:
vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem
Mācību ilgums:
attālināti 3,5h x 4, klātienē 6h x 2
Kvalitatīva apmācību pieprasījuma sagatavošana
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu “Tūrisma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/004
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: projekti@hotelpro.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA DARBĪBU ĪSTENOŠANAS VIETAS PIEKĻŪSTAMĪBU:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.