РЕСТОРАНЫ В ЛАТВИИ

ГОСТИНИЦЫ В ЛАТВИИ

LVRA vērtē Centrālās Statistikas pārvaldes datus
par 2009.gada 3. ceturksni

KĀ LIECINA, CENTRĀLĀS STATISTIKAS PĀRVALDES DATI, VIESNĪCĀS UN CITĀS KOLEKTĪVAJĀS TŪRISTU MĪTNĒS, 2009.GADA 3. CETURKSNĪ TIKA APKALPOTI 411.1 TŪKST CILVĒKU, KAS IR PAR 31% MAZĀK NEKĀ 2008.GADA 3. CETURKSNĪ. VIESNĪCU NOSLOGOJUMS IR SAMAZINĀJIES PAR 14% UN SASTĀDA 35.3% LATVIJĀ UN 45.8% RĪGĀ, KAS IR TUVU ATTIECĪGĀ PERIODA RĀDĪTĀJIEM 1999.GADĀ.

Trīs nozīmīgākie iemesli šādiem rādītājiem ir:
- ekonomiskā situācija, ko uzskatāmi apliecina fakts, ka visvairāk samazinājies tūristu skaits no Polijas – 41.8%, Lielbritānijas – par 41.5%, Lietuvas – par 39.7%;
- viesnīcu pakalpojumiem piemērotā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas sākot ar šī gada 1.janvāri, tika paaugstināta no 5% uz 21%; tādējādi Latvija ir zaudējusi konkurētspēju starp Baltijas valstīm un tuvākajām Eiropa savienības valstīm, kur PVN viesnīcām ir zemāks (piemēram, Igaunija – 9%, Somija – 8%, Polija – 7%).
- Šobrīd Eiropas Savienībā 21 valstī izmitināšanas pakalpojumiem un 12 valstīs restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Kā liecina HOTREC (Asociācija "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā") jaunākie dati, sekojot citu valstu piemēram, viesnīcu pakalpojumiem sākot ar 2009.gada 1.jūliju, Ungārijā piemēro 18% PVN likmi (standartlikme 25%), sākot ar 2010.gada janvāri Vācijā PVN likme būs 7% līdzšinējo 19% vietā, savukārt, restorānu pakalpojumiem, kopš 2009. gada 1.jūlija, Francijā piemēro 5.5% (iepriekš 19.6%), bet sākot ar 2010.gada 1.janvāri, Beļģijā PVN likme būs 12% (pašlaik – 21%), Somijā – 13% (pašlaik – 22%), Čehijā – 9% vai 10% (pašlaik – 19%).

Galvenie argumenti šādai valstu rīcībai ir:

  • veicināt valsts kopējo eksporta bilanci,
  • veicināt nodarbinātību, jo viesmīlības nozarē 99% ir roku darbaspēks,

turklāt, lielākā daļa nodarbināto ir vidējā un zemākā līmeņa darbinieki. Lai samazinātu izmaksas, uzņēmumi visbiežāk izvēlas samazināt darbinieku skaitu, kas, savukārt, negatīvi ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetā un sociālā nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Ievērojot to, esam pārliecināti, Latvijas valdības izvēlētais ceļš – piemērot viesmīlības pakalpojumiem PVN standartlikmi, sevi nekad neattaisnos.

- tūrismam, t.sk. valsts mārketingam atvēlētais finansējums gadu no gadu tika samazināts un tūristu skaita pieaugums, ko varējām vērot līdz 2008.gadam, lielā mērā bija pateicoties tūrisma nozares uzņēmēju ieguldītajiem līdzekļiem.

LVRA ir gandarīta par Rīgas domes (RD) iniciatīvu izveidot Rīgas Tūrisma attīstības biroju, kura galvenais uzdevums būs īstenot mārketinga aktivitātes Rīgas atpazīstamības veicināšanā. Kaut arī piešķirtais finansējums 1 milj. Latu apmērā ne tuvu nav tik daudz, cik līdzekļu valsts reklamēšanai atvēl mūsu kaimiņi – Igaunijā un Lietuvā, tas ir pirmais nopietnais solis, lai izveidotu vēl nebijušu, daudz nozīmīgāku, ievērojamāku, profesionālāku un pārliecinošāku reklāmas kampaņu. Esam pārliecināti – jau pirmie realizētie pasākumi 7 valstīs, tai skaitā, Krievijā, dos pozitīvu rezultātu ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas tūrisma attīstībai!

Latvianlv-LVRussianEnglish (UK)

GMO

LVRA Interreg baner

www.iba.de